- 17.1.10 12:22
-
Kā kļūt par pašnodarbināto:
Austrijā * Beļģijā * Bulgārijā * Kiprā * Čehijā * Dānijā * Igaunijā * Somijā * Francijā * Vācijā * Grieķijā * Ungārijā * Islandē * Īrijā * Itālijā * Latvijā * Lietuvā * Luksemburgā * Maltā * Nīderlandē * Norvēģijā * Polijā * Portugālē * Rumānijā * Slovākijā * Slovēnijā * Spānijā * Zviedrijā * Šveicē * Anglijā (UK)
Latvijas teksts sākas šādi:
"If you are planning to provide personal services (for example as a hairdresser, doctor or photographer) as a self-employed person, you must obtain permission from your local authority to do so."
("Ja Jūs plānojat nodarboties ar individuālo pakalpojumu sniegšanu (piemēram, friziera, ārsta vai fotogrāfa pakalpojumi), kā pašnodarbināta persona, tad Jums vietējā pašvaldībā ir jāsaņem atļauja nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu.") ...
Iespējams, Latvijā mēs esam paši gudrākie, un tas, ka pašvaldība lemj kādu uzņēmējdarbību viņai NEVAJAG*, ir visaugstākā tiešās demokrātijas forma... Nevienai citai valstij informācija pašnodarbinātajiem** nesākas*** ar teikumu - lai uzsāktu saimniecisko darbību, vispirms ir vajadzīga ATĻAUJA****.
***
Personīgi es secinu, ka attiecībā uz pašnodarbinātajiem (individuālā darba veicējiem, saimnieciskās darbības veicējiem, u.c.) Latvija ir visdebīlākā un policejiskākā valsts visā Eiropas Savienībā. Kāpēc tādi esam, verga dvēseles?
(Taisnības labad teikšu, Ungārijai teksts ir tāds policejisks (līdzīgi arī Rumānijai un daļēji Portugālei), arī Vācijai un Austrijai ļoti sausi un nav pretimnākoši - rodas iespaids ka tevi neviens negaida; bet salīdzini kā raksta Anglija vai Francija - tur uzreiz ir saraksts ar iestādēm un asociācijām kas palīdzēs katram uzsākt uzņēmējdarbību, un skaidri pasaka, ka būs atbalsts un konsultācijas.)
________
* Ar varu piespiest kādu uzsākt uzņēmējdarbību tu nevari, bet aizliegt strādāt gan sanāk lieliski. Daram ko varam.
** Nav īsti skaidrs vai arī citās valstīs pašnodarbinātie atbild ar visu mantu - tas ir, ja tevi kautkāda strīda dēļ iesūdz tiesā (civillieta), vai pastāv varbūtība, ka tev attiesā gan dzīvokli, gan visu iedzīvi. Es, kā programmētājs, ļoti baidītos Latvijā piedāvāt pakalpojumus kā pašnodarbinātais - ja nu firma, kurai es izstrādāju kautkādu programmatūru, izdomā ka dēļ programmas kļūdas viņiem ir radušies miljonus lieli zaudējumi, un iesūdz mani, lai piedzītu pilnu summu? (Civillikuma 1779. pants: "Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.")
*** Es zinu ka "šobrīd" kautkas tiek "mainīts", ka "tiek gatavots" citāds likums, ka kautkādas viskretīniskākās normas ir kautkad tikušas atceltas, utt, un EURES nav aktuālākā informācija. Bet fakts ir tāds, ka šādā sistēmā ir dzīvots 20 gadus, un tas iedzīvotāju domāšanas veidam uzliek noteiktu zīmogu.
**** Atšķirība starp [obligātu] reģistrāciju (vai deklarēšanu), un atļaujas lūgšanu ir milzīga. Reģistrējoties tu tikai sniedz informāciju un institūcijai nav nekādu tiesību tev kautko aizliegt vai atteikt. Viņi drīkst tikai pieņemt reģistrāciju un izsniegt tev numuru. Tu esi saimnieks, un iestāde pilda tikai tehnisku servisu. Savukārt, nosakot kārtību, ka tev ir jāsaņem "atļauja", situācija ir pretēja - saimnieki ir iestāde, un tu esi tikai kalps. Kam gribas būt par kalpu, ar lūguma papīrīti zobos uz ceļiem pie vietējiem kundziņiem rāpot pēc dispenses? Kur šī pirmā lūgšana tikai ieskandina sekojošo darbu kārtību - rāpot un lūgties?
Turpinam brīnīties, kāpēc Latvijā iedzīvotāji negrib nodarboties ar uzņēmējdarbību [kā pašnodarbinātie].
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst