- 29.10.08 13:29
-
"ievieto [...] attēlus [karikatūras -w], kuros apšauj gan bērnus, gan pieaugušos, tostarp slavenības. [...] vai šis cilvēks rada reālus draudus Latvijas sabiedrībai?"
"Sintija Virse, Valsts policijas Preses nodaļas priekšniece: "Šajos zīmējumos tiek atainota diezgan nopietna vardarbība, līdz ar to mēs nevaram atstāt bez ievērības."
Kāpēc tad šo gadījumu izmeklē Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa un Drošības Policija?
Ievietot karikatūru = kibernoziegums?
Attēlot vardarbību = terorisms? (būtībā vienīgais iemesls kāpēc DP var ņemties ar civilajiem ir tur ieperinātais "pretterorisma centrs" - citādi viņi tikai ar valsts noslēpumu aizsardzību un pretizlūkošanu var nodarboties).
Un būtu arī labāk ar saviem primārajiem uzdevumiem nodarbojušies, nevis IP adreses no kurienes karikatūras internetā tiek ievietotas pētījuši. Nevis braukuši uz Rēzekni, pratināt pensionāri, kas atļāvusies neiedomājamu noziegumu: aizsūtīt vēstuli pašam Kalvītim! Nevis pa topošo māmiņu interneta sarunām okšķerējuši, meklējot valsts finanšu sistēmas apdraudējumu (par to krimināllikuma pantu, arī Kalvītim paldies, starp citu).
Aplūkojot tikai pāris bildes, Elmārs Tērauds, ārsts psihiatrs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents, spēj nekavējoties uzstādīt diagnozi: "Viņš ir sociopāts, kam nepatīk sabiedrība."
Tas, protams, ir vienkārši spīdoši. Nevis izglītojam cilvēkus, ka diagnosticēt garīgu slimību ir sarežģīts darbs, ko var veikt tikai nopietni sagatavots speciālists, ilgi strādājot ar katru konkrēto cilvēku; tā vietā postulējam, ka pietiek ar pāris bildītēm, un mums ekspertu slēdziens jau gatavs. "Disidentu nosūta uz ārstu komisiju, komisija dod slēdzienu un pēc tam psihenē viņa prātu izdzēš ar neiroleptiķu palīdzību".
Skarbi, protams, kā pret vārda brīvību iestājas paši žurnālisti - it kā tie, kam vārda brīvība un tiesības paust nepopulārus viedokļus visvairāk būtu vajadzīgas. Nu, skaidrs jau, ka tradicionālie mediji Latvijā ir pārdoti kam naudas vairāk, un sekojoši vaukšķ par to, kas saimniekam dienas programmā; blogi salīdzinoši ir tik populāri tikai tāpēc, ka "oficiālajos kanālos" valda totāla impotence un pie vārda tiek laisti tikai diletanti kas seko saimnieka vadlīnijai.
***
Vispār, to žurnālisti es daļēji saprotu: viņa ir tik ilgi ņēmusies ar maniakiem (Laimas Priedītes lieta, kad Zemītē 15-gadīgs pusaudzis ar 20 naža dūrieniem nogalināja "Aldaris" mārketinga direktori kas viņu balsojot bija uzņēmusi savā auto), ka visur rādās noziedznieki un nāve.
(Līdzīgi kā Andrejs Vilks, LSDSP deputāts, tik ilgi pētījis kriminālnoziedzniekus, ka uzskata ka tieši "homoseksualitāte ir viens no nepilngadīgo noziedzības cēloņiem" - visur rādās geji un vardarbība.
Salīdzinājumam: katru gadu noslīkst 200-250 cilvēki, ugunsgrēkos ~200 iet bojā, pašnāvibas uztaisa 500-600 cilvēki (pēdējo gadu laikā rādītājs pamanāmi ir pieaudzis vecuma grupā virs 60 gadiem), katru ziemu nosalst vairāk nekā 250 cilvēki.
***
Parunāsim par šādu sižetu: pie karikatūrista kas kalašu uzzīmēt atļāvies, ierodas DP (un Kibernoziegumu apkarotāji), un veic kratīšanu. Protams, sprāgstvielas, patronas, automātus vai pistoles neatrod.
Konfiscē datoru, pameklē narkotikas, pornogrāfiskus materiālus, papēta vai nav plauktā "Amerikāņu psihs", kādi De Sada darbi (pornogrāfiska rakstura vardarbības attēlojums), varbūt Rīgas Laika eksemplāri; konfiscē virtuves piederumus un vēl šādu-tādu saimniecībā noderīgu drazu kas varētu tikt izmantota kā aukstie ieroči...
Datorā protams kautkas nelicenzēts gan jau atradīsies - spēles, programmas, filmas. Varbūt izrādīsies ka ir DC sēdējis vai torrentos: a tas jau ir noziedzīgas darbības grupā...
Kā pie mums īsti ir, kratīšanas orderim vajag norādīt ko meklē, vai var visu māju apgriezt otrādi, un tad jau rīkoties pēc apstākļiem?