- 22.3.08 16:53
-
Kad mēs universitātē mācījāmies ekonomiku, pasniedzēja visu laiku runāja elastīgu un neelastīgu pieprasījumu, un par visādiem reklāmas pasākumiem, kas ļauj palielināt pieprasījumu. Un bieži vien tika minēts mistisks cenas līmenis, kad preces cenu samazinot, pieprasījums pieaug nevis lineāri, bet daudz vairāk nekā varētu prognozēt ar regresijas metodēm. Tas īsti nesakrīt ar klasiskajām "supply and demand" līknēm.
Protams, tagad dzīvē redzot inflācijas mehānismu, es saprotu ka tās runas par mistiskā cenas līmeņa, kad palielinās pārdoto preču daudzums un sekojoši aug uzņēmuma peļņa, tāds fufelis vien bija: jo īstenībā jau tiek meklēts tas pārliekuma punkts, kad cenai pieaugot, pieprasījums pēc preces dramatiski samazinās (var teikt, notiek demand destruction) - jo vidusslānis vairs preci nevar atļauties.
Varam par piemēru paņemt pienu: ja piena cena kļūst pārāk liela, strādājošie un vidusslānis to pārstāj pirkt. Pieprasījums pēc piena, litra cenai pieaugot, vienu laiku krītas lēzeni (cik nu kuram piens garšo, cik nu kuram alga liela) - tieši kā gramatās zīmē, bet tad vienā punktā salūzt - jo iziet ārpus vidusslāņa/strādājošo pirktspējas, un visi draudzīgi nolemj vairs pienu nepirkt; bet aiz vidusslāņa ir tikai bagātnieki, un to ir salīdzinoši ļoti maz.
Būtu jābūt novērojamam interesantam efektam, ka pārdodot pienu "par akcijas cenām" (piemēram, Ls 0.45) to ļoti ātri izpērk pensionāri un maznodrošinātie iedzīvotāji, bet pārdodot par ierastajiem Ls 0.70 piens paliek stāvēt plauktā - jo par šādu cenu neviens vairs nevar atļauties.
Veikals varētu rēķināt, ka pie cenas Ls 0.45 par litru, pieprasījums ir 30'000 litri dienā, bet par cenu Ls 0.70 litrā - pieprasījums būtu 50 litri dienā (piemēram).
Un tas arī ir veikalnieku uzdevums inflācijas (vai inflācijas gaidu) apstākļos - atrast visām cenām šo lūzuma punktu. Noskaidrot cenu līmeni, kad pieprasījums salūzt, un turēt preces cenu vienu santīmu zem lūzuma punkta.