30. Septembris 2014

• 2014.09.30, 08:40
• Parādās vēl apstiprinājumi, kāpēc miegs ir tik svarīgs.
  
  Šobrīd mazo liekam gulēt 19:30, ceļas ap 7:00. (Principā ir modusies agrāk, bet tā kā mums ir pulkstenītis kas 7:00 sāk spīdēt zaļš, viņa ir iemācīta ka jāpaliek gultiņā līdz pulkstenis paliek zaļš. Par to viņa ir ļoti lepna, un mani priecīgi ved rādīt ka nu ir "zaļš", un es saku ka esmu ļoti priecīgs.)
  
  Dažreiz noguļ ilgāk.
  Tā kā dārziņā kautkādu iemeslu pēc (nav telpas?) viņi no 3 gadiem vairs neguļ diendusu, bet mazajai vēl pa dienu ļoti gribas gulēt, mēģinam kompensēt. Doma ir gulētiešanu vispār pārnest tagad uz 19:00. Sākt "vakara rituālu" 18:00 - izslēgt visas gaismas, nekādi televizori/datori. Kamēr vēl gaišs, kautko palasīt, tad nomazgā zobus, pārģērbj, var palēkāt, utt. 30 minūtes pirms gultā likšanas aizveram aizkarus (ir aptumšojošie), tad 10 minūtes pirms mērķa viņa ir gultiņā, aijā-žūžū, izmasē kājiņas, iedot padzerties, utt. Un tad - mērķa laikā "labu nakti" un durvis ciet. Dažreiz aizmieg viegli, dažreiz vēl ir ņemšanās.
  
  Sestdien, svētdien viņa parasti diendusu paguļ (kautkādā veidā - mēs parasti kautkur braucam, un viņa aizmieg ratiņos, vai velo sēdeklī). Bet tā nav tāda nopietna gulēšana, 45-minūtes varbūt.
  Tags: m, uzrakts
  
  
• 14 rakstair doma