23. Jūlijs 2010

• 2010.07.23, 12:00
• Daudz strīdi ir dēļ dažādas izpratnes par privātīpašuma (Private ownership of land) būtību. Principā, ir divas konkurējošas doktrīnas: kapitālistiskā (liberālā), kur privātais īpašums ir svētā govs, un marksistiskā (sociālistiskā), kur privātais īpašums, ir tas, ko vairākums vienojas dot dažiem (tāds uz "konsensus" bāzēts īpašums - principā zeme vai īpašums, pieder personai tikai tik ilgi, kamēr vairākums nepārdomā atņemt).
  
  Vēsture ir rādījusi, ka kapitālistiskais privātīpašuma modelis funkcionē daudz labāk nekā sociālistiskais: kapitālistiskās valstīs izaugsme ir labāka, cilvēki brīvāki, utt utt. Sociālistiskās kaut kā pamanās īpašumus atņemt un pārdalīt tik naski, ka visi paliek pliki un nabagi (un beztiesiski).
  
  Sociālistisko modeli izmetam mēslainē kā neveiksmīgu un pilnīgi neatbilstošu¹.
  
  Bet ar kapitālistisko modeli tagad ir viena problēma, ka tas neierobežo īpašumu daudzumu. Sekojoši sanāk ka dažiem (2%) pieder viss, bet pārējiem (98% iedzīvotāju) nepieder nekas.
  Šāds kapitālisms arī nekam neder.
  
  Jāsāk no sākuma: privātīpašums nav nekāda svētā govs. Pirmkārt jau, var apskatīt "freedom to roam" doktrīnu. Iedzīvotāji var dzīvot daudz brīvāk, ja privātīpašniekiem nav īpašu tiesību savilkt saviem īpašumiem apkārt dzeloņstiepļu žogus un izkārt "no trespassing, all trespassers will be shot on sight" plāksnes. Bagātajiem nākas sadzīvot ar visiem.
  
  Otrkārt, apskatot greznās mājas Ķīšezera krastā, man radās ideja, ka būtu sociālistiski jāsarēķina cik zemes² var piederēt visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja to sadalītu visiem vienādi. Tā būtu tāda norma, par kuru nodokļus nav jāmaksā. (Tas ir: pamatprincipam ir jābūt, ka ja cilvēkam pieder viensēta un tīrums, viņam nav jāmaksā absolūti nekādi nodokļi, jo viņš ir "free man on the land", un nav nevienam parādā.)
  
  Savukārt, ja cilvēkam pieder vairāk zemes nekā ir norma (sekojoši, kādam dēļ tā pieder mazāk zemes - šī ir zero-sum game!), tad lielīpašniekam ir jāmaksā progresīvi arvien lielāki nodokļi.
  
  Būtībā, kapitālistiskais princips tiek atšķaidīts ar sociālistisko taisnīgumu: ja tev ir liels zemes gabals, un liela māja ezera krastā, tad tas ir tāpēc, ka man (mums daudziem) savu māju vispār nav.
  Jūsu ir maz, mūsu ir daudz. Tāpēc nāksies dalīties, draudziņ.
  
  ________
  1 neatbilstošo vēlamajam Latvijas attīstības kursam
  2 protams, metodoloģijai ir jābūt fraktālai un svērtai: gan sarēķinot cik zemes "ar skaistu skatu", cik zemes "pie ūdens", cik zemes "pie jūras", cik labas lauksaimniecības zemes, cik meža, utt utt (cik purva), varētu piederēt, ka visiem sadalītu precīzi vienādi. Redz, visi grib dzīvot Jūrmalā, bet neviens negrib uz Ludzu, Nirzas pagastā.
  Tags: nodoklis
  
  
• 76 rakstair doma