18. Marts 2008

• 2008.03.18, 23:11

• "Valsts policijas reidā atklāts dzīvoklis, kurā mitinājās vecākās profesijas pārstāves no Rietumeiropas. Līdz šim prostitūtas no Latvijas devās uz ārvalstīm. Šis ir pirmais atklātais gadījums, kad priekameitas ceļo pretējā virzienā."
  "80 lati stundā - šādu maksu abas sievietes prasījušas, strādājot Latvijā. Salīdzinājumam Rietumeiropā cenas sākas no 30 eiro un uz augšu."

  
  Interesanta nianse šeit ir cena - kur ir pilnībā legalizēta prostitūcija, piedāvājums ir tik liels, ka nosit cenu. Savukārt tādiem "aizliedzējiem" kā LPP pie mums ir jāsaprot - jo dārgāka cena, jo izdevīgāk tas ir. (Un laikam sanāk ka Nīderlandē ar prostitūciju piepelnīties nav nekāds easy money - smagi jāstrādā par kapeikām.)
  

  "Latvijas piena pārstrādātāji februārī iepirkuši 32 884 tonnas piena, kas ir par 9% mazāk nekā janvārī, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības apkopotie dati. Šogad iepirkts par 3% vairāk piena nekā pērn februārī."

  
  Kāpēc piemin februāri? Sezonalitāte, vai? Tad kāpēc nesalīdzina ar pagājušo janvāri - vai šī gada janvārī ir bijis kritums pret pagājušā gada janvāri?
  
  Ja būtu tā, ka piena iepirkuma daudzums samazinās, tad ar piena cenām būtu ieskriets griestos, cilvēki vairs nespēj pavilkt, un atsakās pienu (un atvasinātos produktus) pirkt. Sekojoši veikali ziņo ka tiem vairs nevajadzēs tik daudz produkcijas. Sekojoši pārstrādātaji nolemj mazāk ražot. Sekojoši pienu mazāk iepērk.
  
  Bet piena ražotājam (zemniekam, kas gotiņas slauc) - viņam jau pēc fiksētajām izmaksām, tās mainīgās izmaksas (barot par vienu govi vairāk, slaukt par vienu govi vairāk, vest par 10 litriem piena vairāk) nav būtiskas - saražot vairāk piena ir viegli. Tas papildus piens nāk lēti.
  
  Savukārt, ja samazinās iepirkums par 10%, tad arī gotiņām galvas ripos - katrai desmitajai.
  Tags: inflācijas hronikas
  
  
• 11 rakstair doma