|
[Oct. 21st, 2011|07:56 pm] |
[ | mood |
| | Postapokaliptisks | ] | Uz mirkli salikās, ka pasaules gals patiesi ir iestājies, un elle izskatās tieši tā, no kā es visvairāk baidījos: pēc šīs pašas nolāpītās pasaules, tikai ar papildus ekstru - neciešami saldām sieviešu smaržām līdz šim ierastās atmosfēras vietā.
Pavēru balkona durvis, perfjūma vilnis gandrīz iemeta atpakaļ istabā. Tie, kas mani redzējuši, piekritīs, ka par pūciņu nenodēvēt, tad nu iztēlojieties arōma jaudu, šķita, ka kaimiņu dzīvoklī eksplodējusi pagrīdes parfimērijas fabrika. Dodos ārā no dzīvokļa, un uz mirkli padomāju, ka varbūt tomēr labāk ieslēgties istabā, aizdrīvēt durvis un logus un mēģināt pārdzīvot apokalipsi, jo trepjtelpā tāds pats neredzams, taču strauji indējošs mākonis.
Tikai izejot no mājas pārliecinājos, ka Ļaunākais nav noticis, mēs visi vēl esam dzīvi un, iespējams, kādu mirkli dzīvosim. Vēl kādu nedēļu gribētos, ziniet. |
|
|
Comments: |
cilvēki saposās, lai dotos uz teātri, a tu te traģēdiju zīmē, vazin. pūciņa :D
Tā bi vēl viena doma, jā, ka kādai mazliet roka notrīcēja, un tad viņa līdz pēdējam mēģināja uz balkona Vēdināties. Saprotot, ka nelīdz, nopūtās un gāja vien nogalināt visu mākslas mīļotāju auditoriju.
un viņa viena varēs ekskuzīvi teijāterī skatīties otro cēlienu
Neslikts plāns, uzskatu! Nu pie nosacījuma, ka aktieri izdzīvo.
nēnulabilabi. es tā nesmuki pirmīt apsmējos. pati ģībstu pie stiprākām smakām, be te, redz, vaidzēja izrādīties, nnja. vai tagad tas pasaules gala āroms jau izvēdinājies?
Vēl jau dzeivs un respondēju, jā, kaut kā atgāja. Tā vietā kaut kāds automobīlis sāka skaņi un nelabi pīkstēt, lai nolāpīts viņš, viņa inženieri un saimnieks arī, cita starpā. | |