|
[Jul. 27th, 2011|01:40 am] |
[ | mood |
| | Miegaina ņipaņatka | ] |
[ | music |
| | - | ] | Pērkot tramvajbiļetes, atradu automātā 50 kronu monētiņu. Gandrīz pusotrs lats, starp citu, ja?
A bomzis, kas turpat blakus uz beņķīša strēba lētos vīnus — pats vainīgs, ka noslinkoja un aparātā neieskatījās, lūk, ko es varu pateikt.
Vēl kaut ko ārkārtīgi svarīgu gribējās pierakstīt, bet aizmirsās. Ā, jā, laikam par to, ka pirms kādas nedēļas šķita varen aizraujoša padarīšana — mīties ar veļikiem cauri ielejai pilnīgā piķa tumsā un sekojot tikai tam, ko šo transportlīdzekļu gaismiņas spēj atrādīt. Ha ha, iesācēju izklaides, kā tas noskaidrojās pirms pāris dienām. Daudz jestrāks ir brauciens pa pilnīgi tumšu šoseju, kad gaismiņa ir nupat pieejama vairs tikai vienam veļikam. Sēdi astē, skaties ceļu ~5 metrus uz priekšu un rūpīgi atkārto priekšā braucošā trajektoriju, īpaši neiedziļinoties, vai tiek apbraukta bedre, vai vienkārši aizskatījās zvaigznēs, aizsapņojās un tāpēc loku caur brauktuves vidu izmeta.
Starp citu, iebraucot pilsētā — arī tā lampiņa nomira. |
|
|
Comments: |
Ojā, tāda braukšana aiz velo, kas aprīkots ar lampiņu, tumsā, pašam bez gaismas, pagājušosvasar tāds prieks bija, bija ļoti interesanti un forši, bet nekad, nekad, nekad vairs bez īpaša iemesla :-)
Bet, vissmiekīgākais tamlīdzīgs atgadījums bija Latgalē pirms vairākiem gadiem.
Nakts, tumsa, ceļa posms starp Jēkabpili un Līvāniem. Pie autiņa aizmugures pielipis kaut kāds Reno vai Pežo. Tumšs. Kāpēc pielipis? Jo jamam nestrādā priekšējie lukturi, tā nu tas pielipis aizmugurē turas, lai kaut cik ceļu redzētu un mājās tiktu. Lieki teikt, ka viņu nepazinu, un ka viņš cītīgi turējās visu posmu starp Jēkapbili un Līvāniem dažu metru atstatumā. Skērī šit, no vienas puses, no otras puses — ai, nu, lai jau tiek mājās cilvēks, un nekas slikts arī nenotika :-)
Bet nu tomēr WTF lampiņa smadzenē spīdēja visu laiku.
Huh, varētu būt tādas samērā alternatīvas izjūtas. Ja nu Nemanāmi Seko? | |