|
Jul. 27th, 2011|01:40 am |
Pērkot tramvajbiļetes, atradu automātā 50 kronu monētiņu. Gandrīz pusotrs lats, starp citu, ja?
A bomzis, kas turpat blakus uz beņķīša strēba lētos vīnus — pats vainīgs, ka noslinkoja un aparātā neieskatījās, lūk, ko es varu pateikt.
Vēl kaut ko ārkārtīgi svarīgu gribējās pierakstīt, bet aizmirsās. Ā, jā, laikam par to, ka pirms kādas nedēļas šķita varen aizraujoša padarīšana — mīties ar veļikiem cauri ielejai pilnīgā piķa tumsā un sekojot tikai tam, ko šo transportlīdzekļu gaismiņas spēj atrādīt. Ha ha, iesācēju izklaides, kā tas noskaidrojās pirms pāris dienām. Daudz jestrāks ir brauciens pa pilnīgi tumšu šoseju, kad gaismiņa ir nupat pieejama vairs tikai vienam veļikam. Sēdi astē, skaties ceļu ~5 metrus uz priekšu un rūpīgi atkārto priekšā braucošā trajektoriju, īpaši neiedziļinoties, vai tiek apbraukta bedre, vai vienkārši aizskatījās zvaigznēs, aizsapņojās un tāpēc loku caur brauktuves vidu izmeta.
Starp citu, iebraucot pilsētā — arī tā lampiņa nomira. |
|