Atsaucoties uz jau dzēstu tēmu |
[Jul. 26th, 2014|02:47 pm] |
Nepaspējām vēl atvilkt elpu no feinajām brīvdienām biedres dominika kompānijā, kā jau aiznākamajā dienā pilnīgi negaidīti pie apvāršņa uzzīmējas jūzerneims kautskis.
Kas ir ļoti labi, tas ir kā tāds neliels gaismas stariņš un dzimtenes elpa traģiskajā un sūrajā, kā mēs par to varam lasīt no zinošiem avotiem, trimdinieka ikdienā. Paši saprotat: dzīve necilvēcīgā saspiestībā, jo nožēlojamās 3 istabas ir diendienā jādala ar etalonfunkcija un pel.cūku. Vergošana saules gaismu neredzot, jo pacienti mani uzskata teju par savu īpašumu, mierīgi var až astoņos vakarā kādu darbu uzgruzīt. Valodas barjera, dēļ kuras jau kuro gadu nevaru apmeklēt filosofu-amatieru pulciņu un nākas aprobežoties ar piezemētu pamuldēšanu par nebūtisko pie bāra letes. Draugi? Kādi draugi, ar liso un mataino jau stundas 20 neesam iekš asjas tērgājuši. Pat iedzeršana neglābj, jo paši padomājiet, nu kādu prieku tev var sagādāt alus kausiņš par vienu eiro? Nekādu. Gandarījums tak parādās tikai tad, kad jūti preces vērtību.
Viena vienīga bēdu leja, vārdsakot, tā trimdinieka dzīve, не ходите, дети, в африку гулять. |
|
|