| Comments: |
Brīvprātīgie bija aptuveni 4%, nevis 15–20%, taču nevar vēlēties no masu medija precizitāti (tā nav pašmērķis šai gadījumā).
Taču izlasot diemžēl nemanīju neko tādu, kas liktu tiem, kurus "politika neinteresē", kā mainīt savu nostāju. Nu bija tur pirms daudziem gadu desmitiem kariņš, kur kādi latvieši karojuši. Nu un? Karoja arī Francijas ārzemnieku leģionā, Ķīnā un vēl visur kur. ARī tagad karo. Cilvēkam, kura hobijs nav militārā vēsture, nav saprotami, ko tur cepties.
Tiem, kam "politika neinteresē" būtu noderīgi uzzināt šo to vairāk par standarta frāzēm, ko viņi tā vai citādi dzirdēs vai nu no masu medijiem vai no līdzcilvēkiem. Te vismaz ir kādi fakti. Tik nesaki, ka tur muļķības sarakstītas. Muļķību vairāk ir presē un tv.
Tas ir tīri ievadam, ja nu tas pēkšņi rosina lielāku interesi par vēsturi vai notikumiem šodien. Kādam varbūt palīdzēs saprast, par ko te vispār ir runa un tik liela šūmēšanās.
Tas, ka rakstiņam nav ne vainas un tautai tas noderīgs, neapstrīdu. Es vairāk brīnos par to, ka zinātnieku vidū interese par konkrēto no latviešiem komplektēto daļu darbību Vācijas spēkos un vēlme to glorificēt ir daudz mazāka (izņemot Feldmani, nezinu nevienu, kurš tur saskatītu ko varonīgu, nemaz nerunājot par tādu visai bieži publiskajā telpā dzirdētu absurdu kā "leģionāri cīnījās par Latvijas brīvību"), nekā autodidaktu vidū, kuri mīl atsaukties uz vēstures zinātni, kaut tajā neorientējas.
Es neesmu vēsturnieks, bet arī neteiktu, ka vēsturē galīgi neorientējos, tomēr man šīs dienas sakarībā liekas svarīgāks kas cits. Tā, pirmkārt, ir netaisnība pret šiem vecajiem cilvēkiem - leģionāriem. Es kā ne-vēsturnieks, domāju, ka tas ir acīmredzami, ka karošana, kas nav iebrukums citā valstī, bet savas valsts aizstāvēšana IR varonība. Es nesaku, ka viss Waffen SS bija varoņi, es saku, ka varonis ir tas vecais cilvēks, kas iet nolikt ziedus, kas ir karojis savu mērķu un ideālu vārdā. Es arī saku, ka tas cilvēks - krievs, kas kaut kur velnszinkur savā Krievijā ir cīnījies (nevis mucis ko kaujas) arī IR varonis. Un katrs no viņiem ir pelnījis, lai viņu atcerētos vai vismaz neapmelotu. Lai strīdas vēsturnieki, man gribētos, lai vismaz šīs dienas sakarībā varētu iztikt bet klajiem meliem, apvainojumiem un dezinformācijas. Tas jau būtu daudz.
OK, pat neinteresēšos, vai tā 16. marta kauja bijusi Latvijas teritorijā, aiztsāvot savu valsti, jebšu tomēr citā zemē, kurā iebrukts. Lai būtu varonība (jo riskēšana ar savu dzīvību jau ir varonība, vinalga, kur un kad tas notiek). Varonis ir 19. SS divīzijā karojušais, varonis ir 41. gvardes divīzijā karojušais. Lai būtu. Nu un? Sanāk kur kapiņos un piemin kritušos cīņu biedrus, atceras jaunību. Tieši tāpat kā to dara tie, kas dienējuši Francijas leģionā vai kur citur. Par ko te cepties? Bija tā, nu un? Vo lai vēsturnieki arī pēta, cik patronu kurā purvā izšauts un kura rota kuru pakalnu kurā datumā ieņēmusi. Nesaprotu, kāpēc to otrā pasaules kara karošanu vajag politizēt un ik gadu pasniegt kā kādu jaunatklājumu.
Gan jau ka tomēr saproti, kāpēc vajag politizēt. Kāpēc katru gadu ap šo laiku vajag nekaunīgi melot, "grozīt vēsturi" un celt tādu brēku. Par to jau arī ir stāsts. Un ja cilvēks "neinteresējas" ne par politiku, ne par vēsturi, tad lasot tikai avīžu virsrakstus un klausoties frāzes, nonāksim līdz tam, ka vēsture patiešām pēkšņi būs "mainījusies".
Lai tā nenotiktu, viens mazs solītis ir izlasīt manā ierakstā doto rakstu. Jo īpaši tiem, kas it kā ne par ko neinteresējas. Jo tieši šādu cilvēku dēļ mēdz notikt visai bēdīgas lietas.
Dievzemītē pat durvju kliņki māk politizēt. :))
Man domāt, ka ja paši neceptos un nepiegāztu visu presi ar "ziņu", tad neviens necenstos neko melot, jo nav jau jēga rezonēt par to, uz ko nekādas reakcijas nav. Bet tā - vienas un otras puses tirliņi viens otru gānot patiesībā uztur pie dzīvības.
Aber ar vēsturi ir tā, ka jo vairāk par vēsturi ko uzzini, jo šādi gāganu kari šķiet mazsvarīgāki. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}