OK, pat neinteresēšos, vai tā 16. marta kauja bijusi Latvijas teritorijā, aiztsāvot savu valsti, jebšu tomēr citā zemē, kurā iebrukts. Lai būtu varonība (jo riskēšana ar savu dzīvību jau ir varonība, vinalga, kur un kad tas notiek). Varonis ir 19. SS divīzijā karojušais, varonis ir 41. gvardes divīzijā karojušais. Lai būtu. Nu un? Sanāk kur kapiņos un piemin kritušos cīņu biedrus, atceras jaunību. Tieši tāpat kā to dara tie, kas dienējuši Francijas leģionā vai kur citur. Par ko te cepties? Bija tā, nu un? Vo lai vēsturnieki arī pēta, cik patronu kurā purvā izšauts un kura rota kuru pakalnu kurā datumā ieņēmusi. Nesaprotu, kāpēc to otrā pasaules kara karošanu vajag politizēt un ik gadu pasniegt kā kādu jaunatklājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gan jau ka tomēr saproti, kāpēc vajag politizēt. Kāpēc katru gadu ap šo laiku vajag nekaunīgi melot, "grozīt vēsturi" un celt tādu brēku. Par to jau arī ir stāsts. Un ja cilvēks "neinteresējas" ne par politiku, ne par vēsturi, tad lasot tikai avīžu virsrakstus un klausoties frāzes, nonāksim līdz tam, ka vēsture patiešām pēkšņi būs "mainījusies".

Lai tā nenotiktu, viens mazs solītis ir izlasīt manā ierakstā doto rakstu. Jo īpaši tiem, kas it kā ne par ko neinteresējas. Jo tieši šādu cilvēku dēļ mēdz notikt visai bēdīgas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dievzemītē pat durvju kliņki māk politizēt. :))

Man domāt, ka ja paši neceptos un nepiegāztu visu presi ar "ziņu", tad neviens necenstos neko melot, jo nav jau jēga rezonēt par to, uz ko nekādas reakcijas nav. Bet tā - vienas un otras puses tirliņi viens otru gānot patiesībā uztur pie dzīvības.

Aber ar vēsturi ir tā, ka jo vairāk par vēsturi ko uzzini, jo šādi gāganu kari šķiet mazsvarīgāki.

(Reply to this) (Parent)