|
19. Mar 2010|09:22 |
|
Es neesmu vēsturnieks, bet arī neteiktu, ka vēsturē galīgi neorientējos, tomēr man šīs dienas sakarībā liekas svarīgāks kas cits. Tā, pirmkārt, ir netaisnība pret šiem vecajiem cilvēkiem - leģionāriem. Es kā ne-vēsturnieks, domāju, ka tas ir acīmredzami, ka karošana, kas nav iebrukums citā valstī, bet savas valsts aizstāvēšana IR varonība. Es nesaku, ka viss Waffen SS bija varoņi, es saku, ka varonis ir tas vecais cilvēks, kas iet nolikt ziedus, kas ir karojis savu mērķu un ideālu vārdā. Es arī saku, ka tas cilvēks - krievs, kas kaut kur velnszinkur savā Krievijā ir cīnījies (nevis mucis ko kaujas) arī IR varonis. Un katrs no viņiem ir pelnījis, lai viņu atcerētos vai vismaz neapmelotu. Lai strīdas vēsturnieki, man gribētos, lai vismaz šīs dienas sakarībā varētu iztikt bet klajiem meliem, apvainojumiem un dezinformācijas. Tas jau būtu daudz. |
|