06 January 2010 @ 08:52 pm
Pjatigorskis  
Dažkārt šķiet, ka citzemju medijos pievērš lielāku uzmanību faktu patiesumam. Tāpēc man bija visai dīvaini lasīt Pjatigorska nekrologu Aizdomas, ka tas ir nerūpīgi uzrakstīts, parādījās lasot pārrakstīšanās kļūdas: Mirab Mamardashvili un filma, kas nodēvēta par 'Philosopher escapes'.

Taču personiski mani visvairāk pārsteidza šāds apgalvojums: 'In the past decade, independent schools of philosophy under his guidance were opened with the help from his pupils, friends and sponsors — from London to Riga, from New York to Moscow.' Nu, godīgi sakot, man šķiet, ka šis apgalvojums ir tīrākā maldināšana (ok, es nezinu, kas ir izveidots NY vai Maskavā). Rīgā varbūt ir daži interesenti, kas nopietni uztver Pjatigorska mentālos izpaudumus (Tīrons, Liepnieks? utml.), taču šaubos, vai to var dēvēt par 'Rīgas 'Pjatigorska' filozofijas skolu'. Iemesli tam ir tāpēc, ka ir grūti Pjatigorska teikto devēt par filozofiju. Ja vien filozofija netiek lietota visvisplašākajā nozīmē. Un nezin kāpēc, man ir grūti iedomāties, ka, piem., Tīrons vai Liepnieks ir filozofi ar 'skolu', bet atkal - ja vien šo vārdu nelieto ļoti plaši. Bet, iespējams, tik tiešām kādā Rīgas pagrabiņā tiekas šīs Pjatogorska dibinātās filozofijas skolas pārstāvji. Es nezinu.

Kā līdzsvarotāks un nemaldinošs nekrologs Pjatigorskim, manuprāt, ir nesen Tudor Parfitt - dēvēto par 'Britu Indiana Džonss' - uzrakstītais gabals. Tur, cita starpā, šķiet, ir diezgan precīzs viņa raksturojums:

Sasha joined Soas in 1975 as a lecturer, initially in the history department. Sasha loved Soas; and, to an extent, Soas loved Sasha, although his eccentric dress-style, bohemian manners, thick Russian accent and overt intellectualism bewildered many of his colleagues. But Soas in general, unsurprisingly, did not really know what this Russian, Jewish, Buddhist, philosopher, historian, intellectual, linguist (he knew Sanskrit, Tamil, Pali, Tibetan, German, Russian, French and English) and writer was all about.
 
 
( Post a new comment )
eslijs[info]eslijs on January 7th, 2010 - 10:41 am
Manuprāt, viņš bija liels pļāpa, kurš sarunās izmantoja filosofijas tēmas, un viņam pašam tas ļoti patika. Un dažiem citiem arī.
Kā kritērijs viņa filosofiskumam varētu būt viņa akadēmisko rakstu kvalitāte.

Cita starpā atļaušos citēt mūsu kursabiedru:
"Ja vadāmies pēc tā, kas mūsdienās vairāk vai mazāk tiek institucionāli atzīts par politikas filosofiju, rakstot rakstus, publicējot grāmatas un diskutējot par jautājumiem, kurus pieņemts pieskaitīt politikas filosofijai, tad Pjatigorska lekcijām ar to visu ir ļoti maz sakara. Uz vārdu “filosofija” neviens līdz šim autortiesības nav izņēmis.Taču smagi kļūdīsies tie, kas cerēs no Pjatigorska grāmatas iegūt kādu priekšstatu par mūsdienu politikas filosofiju kā filosofisku disciplīnu kopumā. Šī grāmata ietver humanitāri plaši izglītota postpadomju intelektuāļa brīvus pārspriedumus par tēmu: “kas varētu būt politikas filosofija, ja es pēkšņi izdomātu ar to nodarboties”. Taču faktiski tā ir tāda kā intelektuāla mājražošana, kuras produktus vispatīkamāk ir baudīt pie alus glāzes, nevis kādās zinātniskās institūcijās.Pjatigorskis gan ir pazīstams orientālists; taču viņa pārdomas par politikas filosofiju norisinās tikai viņa paša mazdārziņā ārpus šās nozares konteksta."
http://www.satori.lv/raksts/2938
(Reply) (Thread) (Link)
thel[info]thel on January 7th, 2010 - 11:35 am
Jā, piekrītu. Arī Ijaba raksturojums ir ok.
Bet nešaubos, ka ar viņu pasēdēt pie mēriņa varēja būt pat ļoti atraktīvi un, iespējams, bieži vien interesantāk nekā ar kādu establišed skolāru un šādā perspektīvā - who cares par rakstiem? - Tas ir iemesls, kāpēc varu saprast dažu vietējo darboņu sajūsmu.
BTW - man pat šķiet, ka viņš varētu nedaudz atgādināt Kornelu Vestu (hmm... arī viņa akadēmisko rakstu kvalitāte ir bijusi ļoti apšaubīta), kas tev, šķiet, patika. Viņam tak filozofija primāri bija blūzs, džezs un varbūt tas arī bija tas, ar ko Moisejevičs nodarbojās dažādās virtuvēs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
eslijs[info]eslijs on January 7th, 2010 - 09:12 pm
viņš mēģināja darīt tā, lai filosofija būtu interesanta, - kāds no "Rīgas skolas" tā reiz bija izteicies.
godīgi sakot, reizēm ir mēdzis būt tāds noskaņojums, kad esmu skatījies internetā visādus pjatigorska video un to pašu "filosofs izbēdzis". iespējams, tieši viņa enerģiskā darbošanās, 'šovs' ir tas, ka 'paķer' - tas, ka viņam izdodas pierādīt plašai auditorija, ka filosofija nav garlaicīga metafizika, patētiska poētika vai tamlīdzīgi.
(Reply) (Parent) (Link)