Nu vispār jau tā sanāk, filozofija bez backgrounda no dabas zinātnēm ir pašmērķīga spēlēšanās ar novecojušiem un nekorektiem jēdzieniem, piemēram ``gars`` .

M&E tik tiešām vēlējās nošķirt filozofiju no dabaszinātnēm (arī vēstures, jo viņiem tā bija zinātnes joma).

Taču savu lomu filozofijai viņi tomēr atvēlēja - "domāšana par domāšanu", ļoģika u.tml., bet ja rakstītu mūsdienās, tad gan jau arī ētikas jautājumi u.tml.

Nu jā tam ir jēga kā zināmam interfeisam starp zinātnes nozarēm, kopainas saturētējam un palīgam plānojot tālākas darbības.

Nav jau arī tā, ka filozofijas vienīgais interese objekts ir dabas zinātnes. Ir jaut, teiksim, arī citas (nosacīti) zinātnes + arī citas jomas. Nu, un par to "garu" arī jocīgi. Nezinu, kas ar to tieši ir domāts, bet svarīgi nav tas, cik tas ir vai nav novecojis, bet gan tas, vai šo jēdzienu cilvēki lieto. Ja lieto, tad varētu būt svarīgi, kas ar to tiek domāts, utt. Tādā nozīmē teikt, ka tas ir "nekorekts" ir diezgan muļķīgi.

ā nē nu cilv psiholoģija, valoda utt ir leģitīmas pētīšanas jomas.

Nebija viņš tas asākais zīmulis penālī.

Tas par Marksu un Engelsu? Ja tā, tad es teiktu, ka atkarīgs no aplūkojamā jautājuma. Bet citātā ar "filozofija" tiek apzīmēti jaunhēgelieši.

Es par Frīdrihu. Kārlim tomēr bijā daži interesanti insaiti.