Nū... piemēram es nevaru neko kratīt, jo pati šajā programmā piedalos. Tekstu krājumam atdevu jau novembrī, šķiet, bet kas ar to krājumu šobrīd notiek - nav ne mazākās jausmas :D

žēl gan.. jo būtu interesanti apskatīties principus uz kuriem šī programma ir balstīta.

Piem., mani sajūsmina ne tikai nepaveiktais apjoms, bet arī tas, ka daļa darbu nav saistīti ar nac. identitāti vai arī bija pabeikti pirms vispār šī programma sākās.

Pētījumi nereti nav tieši saistīti ar nacionālās identitātes tēmu, jo citādām tēmām netiek piešķirts finansējums no valsts puses, un tad ļaudis mēģina iepīt savu specialitāti un interešu loku. Sanāk tāda kā tematikas uzspiešana no valts puses, lai gan pati par sevi šī tēma ir ļoti svarīga, bet neba jau nu, piemēram, visi filozofi par savu galveno domas objektu uzskatīs šo tēmu. Tad nu tā arī notiek, ja grib izdzīvot (tas vairāk attiecas uz kognitariātu, profesoriem un mācībspēkiem varētu arī nebūt tik spiedīgi - tie tad izmanto iespēju paņemt papildus kāpostu)..

Diemžēl ir tāda realitāte. Taču. Šaubos, vai valsts ierēdņi paši autonomi izdomā valsts pasūtījumu. Gan jau ir konsultācijas ar akadēmiskiem funkcionāriem. Tas ir viens. Otrs. Ir rūpīgāk jāmeklē finansējums citur tām lietām, kas nav saistītas ar valsts pasūtījumu. Trešais. Cik ir novērots, ir darbi, kas spēj vairākus gadus 'piedalīties' dažādās programmās un atskaitēs. Līdz ar to daži nodrošina papildus ienākumus ar jau izdarītiem darbiem (nezinu, vai tas ir jēdzīgi). Ceturtais. NBepotisma dēļ programmās ir iesaistīti radi un draugi. Ja tā nebūtu, tad 'zinātniekiem' varbūt būtu nedaudz vairāk naudas.

Tā jau ir gan.
PS. Tēma tika izdomāta gandrīz padomiskā stilā, tikai citā ietērpā. Dzirdēju klātbijušo personu stāstām, ka kaut kādā sapulcē (nezinu gan tās nosaukumu) to (tieši kā nac. id.) bija ieteikusi E. Egle, kas sakās kūrējam darba devējus. Laikam kaut kāda zinātnieku un politiķu tikšanās Letonikas sakarā bijusi. Nu ko, pretī valdošajiem mūsu mentalitātes ļautiņš jau nebildīs, it īpaši, kad sastopas ar arogantām personām..

Jā, ej nu saproti, kas tur notiek. Dīvainākais jau ir tas, ka faktiski visi tie pētījumi tiek prezentēti kā tādi, kas tiek rediģēti. Tas ir azdomīgi. Ja vēl būtu tā, ka, teiksim kādas 3 grāmatas ir izdotas, pāris jau ir izdevniecībā, utt. tad tas izklausītos vēl cerīgi.
Bet visus Brikšes verbālos plūdus es izlasīt nejaudāju.

Manuprāt, jautājums ir arī par to, vai vispār ir kāds, kas kontrolē padarīto darbu (arī kvalitāti) šādos projektos? - ja būtu normāla pārraudzība, tad diezin vai būtu tik daudz neizdarītu darbu.

es izlasīju, skaidrojums šķita visnotaļ normāls - trūkst maketētāju. katrā ziņā, ļoti šaubos, vai ko tik detalizētu varētu sagaidīt no naudas šķērdētājiem iekš fsi

Joprojām ir šaubas, vai darbs vispār ir paveikts. Turklāt, cik saprotams, runa varētu būt par apzinātu melošanu: "Inta Brikše. 2011. gadā neviena no 10 monogrāfijām, kas ir uzrādīta kā publicēta (t. sk. oficiālajās projektu atskaitēs), patiesībā nav publicēta"

Atrunas par maketētāju man nešķiet nopietnas.

Pag, kāds tam sakars ar FSI? (Proti, ja ir pateiks, ka A ir slikti, tad tu saki, ka, redz, B ir vēl sliktāk; nav relevanti.)Un kāds sakars maketētāju trūkumam ar to, ka lielākā daļa darbu tiek rediģēti (kas taču nav maketētāju darbs)? Un skaidrojuma garums un detaļas per se arī nerada pārliecību. Es arī nezinu detaļas, bet liet ir jocīga. Proti, ka ir pateikts, ka darbi ir pabeigti, bet patiesībā tie nav pabeigti, tad jautājumi rodas.