sviests. Sports pārstāja būt sports, kopš nodalīja 'profesionāļus' no 'amatieriem' visos lielajos pasākumos (a ļa olimpiskās spēles u.tml.). Tagad tā ir inženierijas, eigēnikas, ķīmijas industrijas u.c. sasniegumu parāde, līdzīgi kā vispasaules skaistumkonkursi. brīnos, ka cilvēki vēl seko tam visam līdzi.

Lieta ir tāda, ka 'ķīmijas' fenomens nav nekāds 20.gs. jaunieviesums. Protams, bija citi līdzekļi, bet princips ir tieši tas pats. skat., piem., Hipokratu: Katrā ziņā vēl tagad tie, kas nodarbojas ar apmācību vingrošanā un cīkstoņu sagatavošanu, arvien atrod kaut ko jaunu, tādā pašā veidā mēģinot atklāt, ar kādu ēdienu un dzērienu cīkstoņa ķermenis vislabāk tiks galā un tādējādi kļūs aizvien spēcīgāks. (Senā ārstēšanas māksla. IV2 Hipokratiskie raksti 13-14.lpp.)

bet vai aizliegto preparātu liste arī bija?

jebkurā gadījumā, nezinu, vai man interesē šāda veida diskusijas. Tiesa, redzu jēgu diskusijai par to, kamdēļ ļaudis cepas, vai būtu pieļaujams vienā distancē skriet 'normāliem' sportistiem (lasi: ar zālēm sapičkātiem, drīz jau ar eigēniku selektētiem u.tml.) un metālkājainam invalīdam :)

Gan jau ka bija. Nu, piem., jāskrien distance bez noteiktu dievu palīdzības ;) Tomēr kopumā gan liekas, ka viņiem nebija tik ļoti attīstīta medicīna, lai tā spētu sportista ķermeni fundamentāli uzkabot vai sabojāt.

Taču 'normālie' un 'steroīdiem sapildītie', šķiet, jau kādu laiku tiek nošķirti kultūristu sacensībās.

sportā kustība bija tieši otrāda - profesionāļi apvienojās ar amatieriem vai, precīzāk, Lielajā Sportā izzuda jēdziens "amatieris".
gan ne īsti šajā kontekstā, bet kaut kāds redzējums arī attiecībā uz profesionalizāciju ir manās visai subjektīvajās pārdomās par komercializāciju sportā http://klab.lv/users/dunduks/276875.html.