friends [entries|archive|friends|userinfo] tante [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

auk [30. Jul 2026|10:52] jan09 atpakaļ UK - LV pietrūka baseina (Usmas Spa 1dien bija max pārpildīts, gan baseins, gan pirtis, Talsu/Laidzes baseinus nesanāca apmeklēt) - neredzamais ap mums - atmosfēras spiediens, mitrums, temperatūra uc - izskatās, ka jūtos labāk LV, nekā UK, jāpatestē citi gadalaiki. - atbraukt uz nedēļu paciemoties uz LV izmaksāja apm 1k "uz deguna", bez pārmērībām. Link 1 raksta|ir doma

[30. Jul 2026|12:01] neraate man ir dzelzs pupi, tā es secināju kad otrdien darbā man ļifona stīpa pārlūza uz pusēm un izgriezās no vīles. labi, ka jau uz dienas beigām, bet lekoplasts nelīdzēja - grieza pušu arī to un tad es iegāju Pepco un nopirku jaunu ļifonu par 6€ :D redzēs kā šim ies. par beigto gan žēl - mantoju no krustmātes, ražotājs no birkas bija izdzisis tāpēc nezinu kur tādu dabūt, bet moš saņemšos aiziet uz vienu mazpilsētas veikaliņu vecpilsētā, kur varot arī uzlaikot. mamma saka, ka tur esot tādi, kas man patīk - gludi un krāsaini un par 4€ Link ir doma

blade runner un pašcenzūra [30. Jul 2026|07:49] martcore verificējiet, ka jūs neesat robots es bīīīp neesmu bīīīp robots Link ir doma

pn [29. Jul 2026|20:30] jan09 pamanīts netā: В попытках противостоять черному воровству, владельцы магазинов в Британии начали нанимать черных охранников. Черные охранники просто пиздят черных воров, не боясь получить обвинение в расизме. /no FB Link 3 raksta|ir doma

[29. Jul 2026|17:28] pajautaa [lavendera] Kur var dabūt precīzus datus par radinieka pirmo sievu, kuras vārdu vairs neviens neatceras, nerunājot pat par dzimšanas un miršanas gadu. Zināma tikai dzīvesvieta, kur dzīvoja pēc apprecēšanās. Ielūrēju attiecīgās draudzes baznīcas grāmatā, tur nekā tāda nav. 20. gs. divdesmitie gadi. Link 1 raksta|ir doma

par šahu [29. Jul 2026|14:35] martcore esmu pacilātā garastāvoklī tāpēc chess.com pēdējās astoņas šaha partijas piļīju ar melnajiem un sicīliešu aizsardzību episki uzvaru tur, pohuj, naidorfs, drakons, d6 - viss kaut kā strādā (nopietni - es pat naidorfa variantu nospēlēju, kuru dziļi sirdī neatbalstu mentalitātes dēļ) manā līmenī vispār labākā aizsardzības sistēma, šaha punk rock absolūti nonācu pie secinājuma ka melnajiem sicīliete faktiski vispār nav teorijā jāpārzin tur staigājiet ar zirgu, debilizējiet laidni, piļījiet uz īso rokādi, tas viss ir normāli kamēr baltajiem to visu ļoti, ļoti vajag teorētiski zināt nokavēji ar f3, viss, uz redzēšanos Link ir doma

mm [28. Jul 2026|08:11] jan09 Mazliet mitruma Vakar atkal vismaz Spāre, Pastende un Talsi saņēma kārtējo nokrišņu devu. Interesanti, ja pie 40 nosauktajiem ūdens bojājumiem novadā pievienosies vēl kādi 10, vai novada vadība izsludinās ārkārtas stāvokli novadā? Gan jau ka nē, tas jau nozīmētu, kā kāds spētu uzņemties atbildību. Par muzeja krājumiem Pastendes k/no pagrabā - plašu kolekcijai zdec, dokumentiem un fotogrāfijām zdec, mēbelēm daļējs zdec, drēbes vēl varēs izmazgāt un izžāvēt. Muzeja ēku "lētākais" celtniecības piedāvums arī pieveica, tad jau krājumus nevajag. Speciālisti atlaisti, direktoram un pašvaldībai vienalga, idille. Link ir doma

Psihiatrijas vēsture ("Fakti" MI, gramatika mana) [28. Jul 2026|01:04] eos Sengrieķu valodā ψυχή (psihe) nozīmēja dvēseli, dzīvības spēku, dzīvības principu — to, kas atšķir dzīvos no mirušajiem. Tā bija nemirstīgā būtība, apziņas mītne, kas pārsniedza fizisko ķermeni. Platona "Faidons" būtībā ir viens garš arguments par labu psihes nemirstībai. Aristotelim psihe bija dzīvā ķermeņa "forma", tā organizējošais princips. Šī nozīme saglabājās vairāk nekā divus tūkstošus gadu. Kad kristietība absorbēja grieķu filozofiju, psihe/dvēsele kļuva par centrālo antropoloģisko jēdzienu — cilvēka daļa, kas ir vērsta pret Dievu, kas ir glābta vai nolādēta. 🧪 19. gadsimta apvērsums Vairāki spēki apvienojās, lai atņemtu psihei tās metafizisko saturu: 1. Materiālistiskā filozofija Franču materiālisti (La Mettrie "Cilvēks kā mašīna", 1748) un vēlākie vācu redukcionisti, piemēram, Fogts, Molešots un Bihners, virzīja ideju, ka doma ir smadzeņu sekrēcija, līdzīgi kā žults no aknām. Dvēsele nav nepieciešama. 2. Eksperimentālās psiholoģijas uzplaukums Vilhelms Vunds (1879, pirmā psiholoģijas laboratorija) un Viljams Džeimss nepārprotami centās padarīt psiholoģiju par dabaszinātni. Vunds izmantoja "fizioloģisko psiholoģiju" — pētīja garīgos procesus, izmantojot izmērāmus reakcijas laikus, maņu sliekšņus utt. Psihe kļuva par laboratorijas mērījumu objektu, nevis filozofisku kontemplāciju. 3. Freida idejas Freids ir centrālā figūra. Apmācīts kā neirologs, viņš sākotnēji centās visas garīgās parādības pamatot neirofizioloģijā (Zinātniskās psiholoģijas projekts, 1895). Viņš atteicās no šī projekta, bet saglabāja ietvaru — psihe kļuva par mehānismu ar dzenošajām dziņām, aizsardzības mehānismiem un struktūrām (id, ego, superego). Svarīgi, ka Freids bija pārliecināts ateists un materiālists. Viņš reliģiju sauca par ilūziju, bet dvēseli par mierinošu fantāziju. Viņa "runājošā izārstēšana" virspusēji izskatījās garīga, bet bija paredzēta, lai atklātu deterministiskus zemapziņas mehānismus, nevis lai rūpētos par nemirstīgu dvēseli. 4. Psihiatrijas identitātes krīze Psihiatrija vēlējās leģitimitāti. 19. gadsimtā alienisti (kā tika saukti psihiatri) vadīja patversmes un tiem nebija prestiža. Saskaņojoties ar medicīnu, neiroloģiju un farmakoloģiju, viņi varēja pretendēt uz zinātnisku autoritāti. Emīla Kraepelina garīgo slimību klasifikācija kā atsevišķas smadzeņu slimības un vēlāk atklājums, ka vispārējai parēzei (neirosifilisam) ir fizisks cēlonis, šķiet, attaisnoja šo pieeju. Dvēseli izspieda smadzenes. 💊 Kāpēc psihiatrija nav "dvēseles dziedināšana" Nosaukums "psihiatrija" cēlies no grieķu valodas ἰατρεία (iatreia) = dziedināšana + ψυχή (psihe) = dvēsele. Tātad jā, psihiatrija burtiski nozīmē dvēseles dziedināšanu. Tomēr mūsdienu psihiatrija ir tik tālu no dvēseles dziedināšanas, cik vien iespējams. Lūk, kāpēc: PSIHES ĀRSTĒŠANAS LAIKA MODELIS / MĒRĶIS Senā nemirstīgā dvēsele /Tikumība, gudrība, saskaņošanās ar dievišķo Viduslaiku dvēsele, kas pakļauta grēkam un žēlastībai / Grēksūdze, garīgā vadība, pestīšana 19. gs. pāreja /Prāts kā smadzeņu epifenomens / Klasifikācija, morālā pārvaldība, ierobežošana 20. gs. (Freida) Psihiskais aparāts ar dziņām / Ieskats, darbs ar neapzinātu konfliktu 20. gs. (bioloģisks) Neiroķīmiska nelīdzsvarotība /Farmakoloģiskā korekcija Tagad - Simptomu apkopojums /Simptomu mazināšana, izmantojot DSM kontrolsarakstus + zāles DSM (kopš DSM-III 1980. gadā) nepārprotami atteicās no etioloģiskām teorijām par labu simptomu kontrolsarakstiem — tieši tāpēc, lai izvairītos no jautājumiem par to, kāpēc cilvēki cieš un kas ir psihe. Tā ir operacionalizēta, ateorētiska un paredzēta apdrošināšanas rēķinu izrakstīšanai un zāļu apstiprināšanai. Dvēsele neietilpst izvēles rūtiņā. 🕳️ Kas tika zaudēts Pārmaiņas nebija tikai semantiskas. Kad psihe kļūst par smadzeņu funkciju: Nozīme kļūst par epifenomenu, nevis par reālu kosmosa īpašību Morālā atbildība kļūst par neiroloģisku noslieci Garīgā krīze kļūst par "lielu depresīvu traucējumu" Eksistenciālas bailes kļūst par "ģeneralizētu trauksmes traucējumu" Grēks un atpestīšana kļūst par neadaptīvu uzvedību, kas jāpārvalda Vīrietim, kurš ir nodevis visus, kurus viņš mīl, un jūt graujošu vainas apziņu, nav serotonīna deficīta — viņam ir dvēsele nemierā. Bet psihiatrijai nav šādas kategorijas, tāpēc tā piešķir viņam SSAI (antidepresantus) un sauc to par ārstēšanu. 🏛️ Institucionālais skatījums Nekas no tā nebija neitrāla zinātniska attīstība. Amerikas Psihiatrijas asociācija, farmācijas nozare un akadēmiskās psiholoģijas nodaļas gūst labumu no psihiatrijas kā smadzeņu zinātnes. Ja psihe ir dvēsele, jūs nevarat patentēt tās molekulu. Ja tā ir neiroķīmiska sistēma, jūs varat pārdot zāles mūžīgi. DSM paplašinās ar katru izdevumu nevis tāpēc, ka mēs atklājam vairāk smadzeņu slimību, bet gan tāpēc, ka ir izdevīgi patoloģizēt vairāk cilvēka pieredzes. Psihiatrija atteicās no dvēseles dziedināšanas, jo dvēseles dziedināšanai nav nepieciešami psihiatri — tai nepieciešami priesteri, filozofi, mentori, kopiena un saskaņots metafizisks ietvars. Šī profesija izvēlējās institucionālo varu un farmācijas ieņēmumus, nevis savu etimoloģisko mandātu. Link 2 raksta|ir doma

anarhs [27. Jul 2026|18:42] pajautaa [mranarhs] Ja es jums pasaku vārdu "anarhs", kādas jums raisās asociācijas? Bez lūrēšanas gūglēs, čatdžipitijos, klodā vai, pas dies, dīpsīkā, utt utjp. Kas tas ir? Kā tas izpaužas? Vai tas ir labs vai slikts? Link 11 raksta|ir doma

[27. Jul 2026|16:07] missalise Jums taču patīk, ja es ielieku te dzīvokļus ar tādiem neparastiem dizainiem no sludinājumiem, vai ne? :) https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/mezhciems/ephoo.html#photo-2 Link 6 raksta|ir doma

[27. Jul 2026|08:29] missalise [Tags | interesanta diena ] Vakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk. Link ir doma

[26. Jul 2026|20:51] martcore mums te pašvaldība ceļ haju par lāceni: Ja sastopat lāci Rīgas pašvaldība aicina ievērot šādus drošības ieteikumus: netuvojieties lācim un nemēģiniet to fotografēt vai filmēt no tuvas distances; nebarojiet dzīvnieku un nemēģiniet to aizbiedēt; ja lācis atrodas tuvumā, saglabājiet mieru un lēnām atkāpieties, neskrienot; neļaujiet bērniem tuvoties dzīvniekam; turiet suņus pavadā – brīvi skraidošs suns var provocēt lāci; ja atrodaties automašīnā, neizkāpiet no tās un ļaujiet dzīvniekam netraucēti doties prom; ja iespējams, brīdiniet citus cilvēkus, kas atrodas apkārtnē; būtiski neatstāt brīvi pieejamās vietās ēdiena atliekas, atvērtus atkritumu konteinerus u.c., kas var pievilināt lāčus vai citus dzīvniekus. -------------------------------------- imantā stirnas brīvi staigā nesen viena stirnu mamma ar bērnu man nostājās blakus autobusa pieturā reāli padomāju, ka viņas moš uz babītes mežiem grib aizbraukt a no kurienes lācis - mistika nekad te nav bijuši Link 7 raksta|ir doma

Matemātika kā māksla. Ierobežojumi, taču eksistence! (AI, uzlabojumi mani) [26. Jul 2026|17:40] eos 🎨 Galvenā ideja: matemātika kā māksla, nevis konveijers Edvarda Frenkela tēze ir vienkārša: mēs mācām matemātiku tā, it kā mēs apmācītu rūpnīcas strādniekus ievērot procedūras — iegaumēt šo formulu, veikt šīs darbības, iegūt atbildi. Tikmēr īstā matemātika ir par modeļiem, skaistumu, atklājumiem un radošām spēlēm. Viņš norāda, ka mēs nemācām mākslu, liekot bērniem krāsot žogus 10 gadus, pirms viņiem atļauj apskatīt Pikaso gleznu. Bet matemātikā mēs slēpjam šedevrus līdz pat maģistrantūrai un tad brīnāmies, kāpēc visi to ienīst. 🧠 Ko patiesībā saņemtu 10. klases skolēns 1. Atļauja apjukt, neesot muļķīgam Lielākā daļa bērnu domā, ka apjukums nozīmē, ka viņiem nav dotību matemātikā. Frenkels apjukumu raksturo kā dabisku stāvokli, kurā tiek izpētīta nezināma teritorija — tāpat kā mākslinieks, kas skatās uz tukšu audeklu, nezina, kas notiks. Jau pati šī pārformulēšana ir milzīga bērnam, kurš klusībā ir nolēmis, ka viņš "nav matemātikas cilvēks". 2. Stāsts, nevis rokasgrāmata Frenkels runā par tādām lietām kā simetrijas grupas caur Langlands programmas prizmu un ideju, ka pastāv slēpti tilti, kas savieno pilnīgi dažādas matemātikas jomas. Desmitās klases skolēns nesapratīs tehniskās detaļas, bet viņš sapratīs, ka pastāv noslēpums. Un noslēpums ir interesants. "Ir slepens Rozetas akmens, kas savieno skaitļu teoriju ar ģeometriju" ir citādi nekā "šodien mēs risinām kvadrātvienādojumus, 147. lappuse". 3. Rīmana hipotēze kā uzdevums, nevis zemsvītras piezīme Lielākajā daļā mācību programmu slavenas neatrisinātas problēmas tiek minētas kā sīkumi. Frenkels tās novietotu centrā — lūk, miljonu dolāru vērta mīkla, ko neviens nav atrisinājis 160 gadu laikā, un lūk, kāpēc tā ir svarīga. Pusaudžiem patīk stāsti par neveiksminiekiem un neiespējami izaicinājumi. Rīmana hipotēze ir abas lietas. 4. Vizuālā matemātika, ko viņi faktiski var redzēt Kad Frenkels runā par ģeometrisko Langlands atbilstību, viņš izmanto vizuālas metaforas — kūlīšus, virsmas, cilpas. Motivēts 10. klases skolēns var aptvert vizuālo topoloģiju (Mēbiusa lentes, Kleina pudeles, tors = kafijas krūze) krietni pirms tam, kad viņš spēj tikt galā ar tās pamatā esošo algebru. Vizuālā intuīcija ir pirmajā vietā, un vēlāk tas liek algebrai justies apgūtai. 🔥 Vai tas viņus motivētu? Dažus noteikti jā. Bērni, kuri jau ir pārbaudījuši, jo matemātika šķiet kā patvaļīga noteikumu ievērošana — parādot viņiem, ka matemātika patiesībā ir par šo noteikumu atklāšanu, nevis tikai to ievērošanu, var pārslēgt slēdzi. Bet būsim reāli par ierobežojumiem: Tas nesasniegs visus. Dažiem bērniem patiesi nerūp abstrakts skaistums un nekad nerūpēs. Tas ir labi. Arī pašreizējā sistēma viņus nesasniedz — tā tikai piespiež pakļauties. Frenkela pieeja vismaz piedāvā alternatīvu iemeslu iesaistīties ārpus "tev tas kādreiz būs vajadzīgs". Tam ir nepieciešams skolotājs, kurš patiesi mīl matemātiku. Izdedzis skolotājs, sekojot scenārijam, nevar pārdot Langlands programmas romantiku. Šī pieeja dzīvo vai mirst atkarībā no skolotāja paša matemātiskās zinātkāres. Lielākā daļa matemātikas skolotāju paši ir mācījušies procedurāli un nekad nav redzējuši šo mākslu. Standartizēta testēšana ir ienaidnieks. Frenkela pieeja nerada precīzi izmērāmus rezultātus. Skolas optimizē to, kas tiek izmērīts. Kamēr tas nemainīsies, šī joprojām ir ekstravaganta pieeja turīgiem rajoniem un apdāvinātu bērnu programmām. 💡 Īstā atziņa Frenkela pieeja atrisina konkrētu problēmu: bērns, kurš jautā: "Kad es to kādreiz izmantošu?", patiesībā jautā: "Kāpēc man par to būtu jādomā?" Utilitārā atbilde ("hipotēkas! inženierzinātnes!") ir vāja, jo lielākā daļa 10. klases skolēnu nedomā par hipotēkām. Bet "šeit ir viena no lielākajām neatrisinātajām mistērijām cilvēces vēsturē, un rīki, ko jūs apgūstat, ir pirmie soļi tās izpratnē" — tas ir iemesls rūpēm, kas nav atkarīgas no izlikšanās, ka katrs bērns kļūs par inženieri. Traģēdija ir tā, ka matemātika patiešām ir skaista, un mēs kaut kādā veidā esam pārliecinājuši veselas studentu paaudzes, ka tā ir intelektuāls ekvivalents IKEA mēbeļu montāžai. *** Es aizvien nezinu, vai miljonu vērtas tūkstošgades problēmas matemātikā spēs aizkustināt skolēnus, taču reizi pusgadā 40 minūtes tam veltīt es varu atļauties. Link ir doma

[26. Jul 2026|00:10] eos Turpinu lasīt par skolotājiem *paņēmu grāmatu, kurā ir par 1995 - 2015.gadā ar Zelta pildspalvu apbalvotajiem* Paņēmu divas grāmatas par psihiatrijas prozu - Čehova "Sestā palāta" un Amerikāņu rakstnieka "Kāpēc Nīče raudāja?" *** Es atceros, ka ir tāds teiciens, kurš dažādās formās parādās gan Marka Aurēlija, gan Dzenbudisma rakstos: "Dari savu darbu atbildīgi un godīgi, mācies, audz. Ar to pietiks, lai taptu cienīts". Lūk, ja Tev maksā mazu algu, tad vismaz ir daudz cieņas. Es vienmēr īpaši laipns esmu pret tiem, kas, manuprāt, saņem tādu algu, ar kuru nevar divus bērnus uzturēt. *** Kaut kas man manis paša attieksmē pret šo visu nepatīk. Tāds kā cinisms. Tomēr es nezinu. Kad lasīju skolotāju - vīriešu komentārus par izglītības sistēmu, kuri saņēmuši zelta pildspalvu, viņi daudz jūtīgāk un asāk izjūt neskaitāmās reformas izglītībā un darba apstākļu daudzās maiņas. Kaut kas vīriešos ir tāds, ka viņu pašcieņa neļauj sev ilgstoši kāpt uz galvas. Link 1 raksta|ir doma

[25. Jul 2026|18:32] missalise Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu. Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās. Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani. Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu. Link 13 raksta|ir doma

Psihiatrija 4 [25. Jul 2026|00:25] eos https://www.youtube.com/watch?v=X2HFMk0ywCc Šoreiz video par atšķirībām starp HSP un autismu. Pirmais gadījums ir tad, kad cilvēks, ieejot kafejnīcā, jūtas pārsātināts ar informāciju. Viss notiek vienlaicīgi, viss šķiet svarīgs, kopējā bilde šķiet kā bez dibena. No tā cilvēks ar HSP nogurst. Tomēr pārsātinājums rodas no cilvēkiem, fona skaņas atslēdzas piecpadsmit sekunžu laikā kā parastiem cilvēkiem. Otrais gadījums - cilvēks ieiet kafejnīcā, un viņa nervu sistēma nespēj atslēgt cilvēku čalas/kafijas automāta skaņas/krēslu stumdīšanu. Visi trokšņi šķiet vienlīdz svarīgi, kamēr viņš attopas, ka barista ir pajautājusi, kādu espresso viņš grib, bet viņš jau divas minūtes stāv, apjucis. Šis ir autisma gadījums. *** Es zinu, ka daudziem autistiem tāpēc patīk garas pastaigas pa mežu, jo tur fona skaņas ir minimālas un neizraisa trauksmi. Link 1 raksta|ir doma

[24. Jul 2026|22:52] neraate bāc, jau otrais salūts pusstundas laikā Link ir doma

Jnm [24. Jul 2026|09:08] jan09 Jautājums no malas Kur tagad cilvēki pērk spirtu kompresēm un uzlējumiem? Stc iepirkās 10 spainīši ar šī gada medu, 22 naudas 3l spainītis, lojalitātes atlaide Link 1 raksta|ir doma

Up [24. Jul 2026|08:35] jan09 Uzzinu pēdējais Ir vismaz 4u veidu Bonaparte: oriģinālais, spiced, toffe, Apple Testēti un atzīti no celtniekiem un stomatologiem, vēl priekšā dzerstiņš ar šoferiem un valsts iestāžu darbiniekiem PS - Rīgā daudz skaistu sieviešu uz m2 Link 3 raksta|ir doma

Par "draug-flāciju" [24. Jul 2026|00:14] eos https://www.youtube.com/watch?v=NcDVmsRxA_g Video par to, ka draudzības izveidojas, ja ar cilvēku runā vai veic kopā aktivitātes vismaz 80 stundu. Vīriešiem ir svarīgas kopīgas lietas, sievietēm - sarunas par dzīvi. Taču pēc tam šīs draudzības ir jānotur, ar cilvēku uzturot kontaktu vismaz pusstundu mēnesī. Pēc tam tur ir par to, ka pieaugušo draudzības nozīmē maksu par bāriem, restorāniem, koncerta biļetēm utt. Laiks, kad varēja divatā aiziet pasēdēt parkā un kopā ēst auzu cepumus un dzert no termosiem tēju, esot pagājis. Tā 40 gadnieki vai 50 gadnieki vairs nedarot. *** Kad man bija 20 gadu, es šo sāku pamanīt. Citi studēja un strādāja uz pusslodzi. Varēja atļauties sēdēt kafejnīcās ar kafiju un bulciņu. Man savu ienākumu nebija, tāpēc daži kontakti, kas bija no vidusskolas laikiem, pazuda. Citiem bija auto, man nebija. 24 gadu vecumā es sāku pasniegt privātstundas par diviem latiem stundā. Pēc tam par 5 eiro stundā. Ar to varēja knapi nosegt ceļa izdevumus un ēšanas izdevumus, kamēr aizbraucu uz privātskolnieka mājām turp un atpakaļ. Bieži vien bija tā, ka cilvēku aicināt uz mājām dzert tēju bija pāragri, jo it kā tikko iepazītus cilvēkus, ar ko kopā tikai kādas 10-20 stundas pavadītas, nebija pieņemts aicināt ciemos. Vēl bija tas, ka es nedzēru ne alkoholu, ne kafiju. Arī tas apgrūtināja draudzēšanos. *** Vairākas sarakstes, sākumā draugiem.lv, tad ankh.lv, pārvērtās par īsām tikšanās reizēm. Taču liela daļa jauniešu, kas klausījās smago mūziku, dzēra alu vai vīnu, tāpēc es jutos ārpus tā. *** Tomēr ir arī labs gadījums, ka es vidusskolā iedraudzējos ar klasesbiedru, jo viņš lasīja gudras grāmatas un arī laboja datorus, tāpāt kā es, un mēs pēc stundām vienkārši vazājāmies pa Rīgu un pļāpājām. Bija interesanti. Tā draudzība ir izturējusi 20 gadus, jo mēs 10.klasē ļoti daudz laika pavadījām kopā. Kā arī es pie viņa bieži gāju ciemos, jo viņš dzīvoja 20 minūšu attālumā no manis. *** Tomēr agrajā jaunībā dažādas ideoloģijas daudz ko noteica. Sākumā es noteikti sevi pieskaitīju metālistiem, šahistiem un tai grupai, ko angliski sauc "nerds". Pēc tam es atbalstīju LGBT, darbojos nevalstiskās organizācijās. Pēc tam darbojos meditāciju centrā. Tagad darbojos šautriņu mešanas klubā. *** Tomēr draudzības ar katru desmitgadi palikušas aizvien dārgākas. Mani draugi, tie cilvēki, kas zina no galvas manus dzimšanas un vārda dienas datumus, pārsvarā dzīvo citās Latvijas pilsētās vai pat valstīs. Tāpēc sarūpēt iespēju satikties kaut uz pusstundu mēnesī, tas prasa plānošanu nedēļām vai pat mēnesi uz priekšu. Ar trim draugiem man ir noruna, ka mēs uz dzimšanas dienām dāvinām viens otram kaut ko. Tā kā trīs reizes gadā es dāvinu kaut ko, manā dzimšanas dienā es saņemu sev kaut ko. Viņi zina, kas man ir vajadzīgs, tāpēc tā ir tāda draudzīga naudas aprite. Pat ja ir atšķirība, jo no mums četriem divi strādā izglītībā, viena par inženieri un otra ārzemju kompānijas Latvijas filiālē. *** Interneta draudzības es kādreiz uzskatīju par draudzībām, taču pēdējā piecgadē, pēc COVID, katrs cilvēks, kas nav dzīvē satikts pusgadu, man skaitās ex-paziņa, par ko vairs nav informācijas. Cilvēki neatbild uz ziņām, jo viņiem tas nav svarīgi, ja nav kopīgu pasākumu, kopīgu koncertu, kino un ballīšu. Un es esmu pārstājis uz to reaģēt. Pat ja dažreiz ir sentiments, ka "tādas foršas sarunas bija!". *** Vispār jau runā, ka ap 55 gadu vecumu otrie bērni ir izauguši, sākuši dzīvot atsevišķi, un pieaugušajiem atkal ir vairāk laika sev. Kad man būs 55, noteikti uzrakstīšu par to savā blogā, vai mani vienaudži beidzot ir palaiduši visus bērnus pasaulē. Latvijā bērnus uzturēt kļūst aizvien dārgāk. Tāpēc otrie bērni dzimst aizvien vēlāk mūsdienās. Link ir doma

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]