gnidrologs:
Goyim accept their slavery, know they are powerless, so they just move to worry about their lives. And then when something happens that jews caused and it affect their lives, they are momentarily thrown out of programming/facing reality, they angrily open their mouths, having zero context so the disbelief hits hard, they are shaking, they utter the "wtf why is that happening", the jew tell them some sweet lulling lies, and the goyim go to their lives again. The cycle of goy.

gnidrologs:
1973: In Search of the PERFECT PINT | Robbie | Classic BBC documentary | BBC Archive

gnidrologs:
An NGO bankrolled 47% by the German federal government and 26% by the EU is now suing X for “access” to Hungary’s election data. They dress it up as transparency. It’s nothing of the sort. This is institutionalized surveillance masquerading as democracy promotion — the same Brussels–Berlin complex that lectures nations about sovereignty while quietly trying to override it.

When a foreign-funded NGO like Democracy Reporting International demands privileged access to a sovereign country’s electoral discourse, that’s not oversight — it’s power projection. Hungary’s elections belong to Hungarians, not EU technocrats, not German ministries, and certainly not NGOs operating as policy cut-outs.

This isn’t an isolated lawsuit — it’s part of a familiar EU playbook. First comes the moral framing: “foreign interference,” “risk assessment,” “democratic safeguards.” Then comes the demand for access, leverage, and narrative control. Data isn’t neutral here; it’s power. Whoever controls the interpretive layer of an election controls how legitimacy is manufactured after the fact. Hungary has already been tried, convicted, and sentenced in advance by Brussels for the crime of non-compliance, for acting as a sovereign power. This lawsuit is simply the next procedural step in converting dissent into pathology.

...

In a striking interview with Neue Zurcher Zeitung, researcher Andrew Lowenthal describes an industrial-scale opinion-management architecture inside Germany. His research maps roughly 330 interconnected actors spanning federal agencies, state ministries, publicly funded NGOs, universities, fact-checking organizations, think tanks, and foundations. They do not operate in opposition to the state. Increasingly, they operate as part of it.

This is not blunt censorship. It is far more refined and eloquent in an Orwellian sense. What Lowenthal outlines is an epistemic management system: a closed feedback loop in which political judgment is processed into technical expertise and then returned to the public as neutral truth. The most unsettling detail is not coordination — it is belief. Many participants no longer recognize their work as political at all. They see themselves as custodians of reality, even as they define the boundaries of acceptable thought.

The inversion is decisive. NGOs were once adversarial watchdogs. In Germany, they now function as extensions of state capacity, openly coordinating with ministries and regulators. Cooperation with government is no longer viewed as a conflict of interest; it is the baseline. Civil society has been absorbed into administrative infrastructure, while retaining the moral authority of independence.

The funding makes the architecture visible. Programs such as Demokratie leben! distribute roughly €200 million annually, sustaining a sprawling ecosystem tasked with combating “hate,” “extremism,” and “disinformation.” These categories are intentionally elastic. Dissent is not banned; it is reclassified. Speech is not silenced; it is managed, filtered through grants, compliance regimes, and platform partnerships, and relabeled democratic resilience.

https://x.com/IslanderWORLD/status/2019503924169089400

mapats:
Nosprāga žhīdelis kuram piederēja onlīfans, 43 gadu vecumā, laikam būs bijis vakcinētais.

Pasaule kļuva nedaudz labāka.

ulvs:
Ej labāk turpināt domāt, ko kāds cits varētu par tevi padomāt. Tās domas ir tavas būtības un tava intelekta vērtas.

alcoholic:
Jo mazāk es dzeru, jo sliktāk ir. (Viss no rokām ārā, ārā krīt)
Nedrīkst dzert mazāk - ir jāmočī uz pilnu klapi!
Manuprāt.

Kas tad īsti notiek.
Kad pārstāju dzert, tad es visu redzu pavisam skaidri (pārnestā un tiešā nozīmē) un tad mani viss sāk riktīgi besīt ārā, jo tik daudz nejēdzību visapkārt, ka traks var palikt..

Jāmočī tālāk, ka es Jums saku!

ulvs:
Šodien, 25. martā, Baltijas valstis atzīmē Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu. 1949. gadā PSRS sāka uz Sibīriju izsūtīt Baltijas valstu polit/soc/milit-inteliģenci - spējīgākos, talantīgākos latviešus, lietuviešus un igauņus, ar mērķi iznīcināt šo valstu spēju organizēt kulturālu pretestību.

Starp viņiem bija arī mans vecvectēvs un vecvecmamma no mātes puses. Vecvecmamma atgriezās, taču viņas vīrs nomira Sibīrijā.

Es joprojām dažreiz aizdomājos par to, ka pēdējie vārdi, ko viņš dzirdēja, noteikti bija nevis viņa mīļajā, plūstošajā latviešu valodā, bet gan skarbi skanošā krievu valoda no kāda kareiva, sarga vai citas utubungas-kacapa puses, kurš viņu necilvēcīgi nobakstīja līdz nāvei.

Zīmīgi, ka šī Baltijas sēru datuma naktī Krievija veica limitētu iebrukumu Baltijas valstīs - Igaunijā ar sprāgstvielām pildīts krievu drons trāpīja Auveras elektrostacijas skursteni.
Tikmēr naktī LV un LT sprāguši no Krievijas un Baltkrievijas ielidojuši droni ar kaujas galviņām. LV - 400m no dzīvojamās mājas Krāslavas rajonā. LT - sazin kur. Paldies dievam neviens cilvēks šajos uzbrukumos nav cietis.

Iepriekš jau bijuši gadījumi, kur viņu ofšoru ēnu flotes kuģi pārgriež Igauņu-Somu un Latviešu-Zviedru komunikācijas tīklu zemūdens kabeļus. Neizbrīna NATO bezmugurkaulinieciskā rīcība - mūžīgais apīzments.

Apgalvojums, ka Baltijas jūra ir NATO ezers, ir absolūtākās pupu mizas. Ja tas būtu NATO ezers, tad, pirmkārt, tur nepeldētu neviens Krievijas ēnu flotes kuģis, kas pārkāpj starptautiskās varmākām-izvarotājiem noteiktās sankcijas. Ja peldētu, tos ātri vien konfiscētu NATO dalībvalstis, izsolot tos publiski un naudu pārskaitot Ukrainai.

Brīvas navigācijas tiesības nav absolūtas. Tām būtu jāpiemīt tikai tām valstīm, kuras ievēro civilizētu tiesiskumu nevis despotiju, kas konstruēta uz 90to mafijozņiku un PSRS drošības dienestu palieku HOMOEROTISKĀS laulības. Jā, tu nepārlasījies - vārds "homoerotiskās" lietots apzināti, jo tas ir viens no jautājumiem, kas ikdienā nodarbina krieva bezapziņu.

Esmu daudz pētījis viņu kultūru, viņu komunikatīvo manieri, valodas skanējumu, citu kultūras uzdošanu par savējo, utt.

Manuprāt, daudzu krievu problēma slēpjas faktā, ka viņi šai pasaulē ir nākuši kā homoseksuāli vīrieši, bet tā kā viņu valstī homoseksuāļus pazemina līdz necilvēka statusam, viņos mīt NĀVES BAILES, ka kāds uzzinās par viņu noslēpumu. Un šīs NĀVES BAILES arī pavada šos jaunos vīriešus viņu ikdienas gaitās. Viņi mazāk baidās no savas valsts post-mafijas varas, bet vairāk no līdzcilvēku brutalitātes, tiem kaut kā uzzinot, ka "viņš ir gejs".

Kāda, tavuprāt, ir cilvēka ikdiena, kurš dzīvo NĀVES BAILĒS? Šāds cilvēks agri iemācās DUBULTDOMU - domāt vienu, bet teikt citu. Voila - 21. gadsimta krieva dvēselīte DEMISTIFICĒTA!

Viņu leksikā ir labs vārds, kas raksturo šo pazeminātības stāvokli, kas nostiprinās, ilgtermiņā nevis pieņemot sevi, bet bēgot, izvairoties, neskatoties sev acīs, utt. Tāds cilvēks top par mankurtu jeb cilvēku, kas ir morāli, sociāli un fiziski degradēts un zaudējis savas kulturālās/sociālās saites, jo pārāk ilgi dzīvojis tādā pretdabiskā mentālas verdzības stāvoklī.

Krieva dvēseles ikdienu pavada konstanta mentāla analīze - "ir jāveic pasākumi, jāpieņem mēri, lai neviens nekad neuzzina, ka man patīk vīrieši!" - respektīvi, ir jākaujas, ir jākaro, ir daudz jādzer un skaļi jābļaustas, un, kad kaimiņš lūdz aizpist muti, jo sīkie guļ, tad nahuj ar cirvi to kaimiņu nocērt nost savas latentās, paniku raisošās homoseksualitātes vārdā.

Bēgot no savas seksualitātes ne to vien var sastrādāt.

Baltieši zina, kā komunicēt ar krieviem - jāatbild ar identiskiem mēriem. Ja ar krieviem cenšas pa civilizēto, viņi tevi vienmēr apmānīs un beigās nomelnos tevi. Jāsaprot, ka viņiem ir daudz lielāki info plūsmu resursi - ja viņi alkst iedzīvināt kādu domu pasaulē, viņi izmantos savus miljons trulos ruporus, kas aklās bailēs atkārtos varas paustos vārdus: "Mēs nākam laupīt, izvarot un nogalināt, lai mums nebūtu laiks nodoties homoerotiskām izklaidēm".

Manuprāt, katram dronam, kas ielido no Austrumiem, būtu jāseko atbildei no mūsu puses, taču 2x lielākai. Simplistiska formula: kairinājums no viņu puses noved pie 2x kairinājuma no mūsu puses, utt., ut.jpr. Tā mēs varam arī efektīvi testēt savas dronu tehnoloģijas.

Vienīgi gļēvi bezmugurkaulnieki var tikt iebiedēti ar mūsu homoerotisko kaimiņu draudiem. Papēti viņu draudu vēsturi pirms mīz - 99% gadījumu viņu draudi ir pupu mizas, jo nerezultējas ar izpildījumu un sekām.

Un kā, tavuprāt, Centrāleiropas valstīm būtu jākomunicē ar saviem homoerotiskaji-mongoloīdajiem austrumu despotijas kaimiņiem?

gnidrologs:


Another reminder that Russia was suspended from FIFA and the Olympics for intervening in the Ukrainian civil war where ethnic Russians were involved. But USA which attacks a country on the other side of the world (during negotiations and for absolutely no valid reason), kills their legitimate government officials, bombs schools, hospitals, police stations, historical sites, and all kinds of civil infrastructure, committed more war crimes in 4 days than Russia did in 4 years, IS HOSTING THE FIFA WORLD CUP. Russia at least tried to make their intervention appear legitimate under international law (dubiously) but USA and Israel are like... "Uhhh, they don't like us and that's why we will kill them all and destroy their country. Besides, killing unarmed people is FUN!!"
https://asiatimes.com/2026/03/trump-us-navy-sank-unarmed-iran-ship-because-it-was-more-fun/

gnidrologs:
1976: BIG JIM's Big BOOZY Bike Trip to Braemar | Nationwide | Weird and Wonderful | BBC Archive

gnidrologs:
EUpšteina režīms

sramgni:
Latvijas lati.

gnidrologs:
Bill Hicks describes what happens after an election

gnidrologs:
https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/eppa-zinotaji-par-latviju-kritiskaki-neka-makss-van-der-stuls-10472191
EPPA ziņotāji par Latviju kritiskāki nekā Makss van der Stūls
Strasbūra, 24.jūn. Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Monitoringa komitejas ziņojumā par Latviju, kas Strasbūrā tika apspriests ceturtdien, ziņotāji bijuši daudz kritiskāki nekā EDSO komisārs Makss van der Stūls gan par nepilsoņu jautājumiem kopumā, gan par Valsts valodas likumprojektu. Ziņojums diezgan plaši norāda uz trūkumiem nepilsoņu integrācijā, izsakot secinājumu, ka «Latvija nav izpildījusi tās galveno apņemšanos, kļūstot par Eiropas Padomes dalībvalsti - tā nav integrējusi nepilsoņus.

gnidrologs:

https://x.com/mb_ghalibaf/status/2036108696040747128

https://x.com/OunkaOnX/status/2034853838482809324

mapats:

Politiskā klaunāde maukumājā.

Ja klienti ir neapmierināti jāmaina nevis gultas, bet maukas.

mapats:
Jenās(Japānas valūta) naftu pērk japāņi no irāņiem.

ulvs:
Ja man kādreiz būs sava rokgrupa, es to nosaukšu "Cik bagātniekus tu esi nogalinājis dzīves laikā?". Nez, man liekas piedūrīgs nosaukums. Mērķis - proponēt jautājumā ietverto ideju. Es uz to visu skatos no sekojošā skatu punkta - ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ sev nav vēl uzdevis šo jautājumu, tad mūsu mūzika viņu iedrošinās sākt apcerēt šo ideju. Jo vairāk cilvēki to apcerēs, jo lielāka iespēja, ka kāds rīkosies! Burvīgi!

eos:
"Saproti mani, kā gribi
Gribi mani, kā saproti
Man ļoti trīc Tavas rokas"

-Klāvs Elsbergs

Šāds uzraksts ir uz sienas Humanitārajā fakultātē LU.

Fizmatos nav nekā. Ēkā nav ne uzrakstu, ne daudz telpaugu, nav kaut kā tāda, kas raisītu piederības sajūtu. No ekrāniem redzama informācija, kurš šomēnes LU visvairāk ziedojis.

Šodien tas bija kliedzoši, jo es starpbrīžos lasīju grāmatu par skolu 1960-tajos gados "Lazdu laipa". Tai lauku skolai bija savas piederības zīmes. Birzs, koki, iekopti zaļumi.

LU Humanitārajiem ir savs mauriņš, ir liels sienas gleznojums. Viņi aizvien ir Visvalža ielā.

Es domāju - ceļ jau Torņakalnā šobrīd jauno ēku, kur būs filologi, juristi un citi. Jā, ceļ, taču vai sirdi rakstu mājas stūrakmenī kāds iemūrēja?

Kā šī ēka atšķirsies no citām universitāšu ēkām Liepājā, Ķīpsalā, Daugavpilī, Tartū, Klaipēdā?

LU ģerbonī ir ozols. Vai Torņakalnā ir iestādīts tas simboliskais ozols, kas ir ģerbonī?

Kas ir latviešu zinātnieks bez nacionālās identitātes? Varbūt jāuzdod šie jautājumi rektoram. Lai padomā, ka mēs vēl neesam roboti.

ulvs:
Sāku rakstīt rakstu par vienu no savām mūzikas mīlestībām, bet noslēdzu to par kolektīvo maģiju post-Epstīna pasaulē.

Biju nedaudz piemirsis, cik ļoti mīlēju A Silver Mt. Zion albumu "Horses in the Sky" (2005). Tā ir mūzika, kas man visspēcīgāk asocējas ar post-9/11 pasauli. Pasauli šokā. Pasauli, kas lēnām sāk nojaust, ka nākotne, iespējams, nebūs tāda, kā mēs vēlamies. Ļoti labi atceros to sajūtu, kad, braucot uz skolu kā sestklasnieks, jutu tādu kā strāvojuma nomaiņu - vecais ārā, jaunais iekšā, vecais ārā, jaunais iekšā. Tolaik vēl nesapratu, ka cvilizācija ieiet savā liminālajā fāzē (kad pirms pārdzimšanas cikla restarta viss saplūst - kad saplūst robeža starp krietno un nekrietno, labo un ļauno, gaismu un tumsu).

Īpaši spēcīgi šo mūziku ir klausīties post-Epstein pasaulē, kad civilizācija ir apzinājusies tos pilārus, uz kā tā ir būvēta pašos pamatos un pašā, pašā augšā. Tas, ko mēs redzam kā virsburžuāzijas/ vajadzību būt garīgi slimiem kropļiem, manuprāt, nav nekas vairāk kā viņu vēlme transcendēt šo zemo demiurgu irdīto pasauli, sasniedzot t.s. gnosis stāvokli. Viņu pielietotā metodoloģija ir ar parasto mirstīgo ļaužu dzīvību un morāli nesavienojama, pretdabiska, taču ļoti, ļoti potenta rituālā maģija, kas ieausta sabiedrībā un kultūrā tik dziļi, ka neviens pat nenojauš, ka savās ikdienas gaitās ņem dalību dažāda veida rituālos.

Teiksim, tavs darbs. Tu apmaini savu dzīvības enerģiju, savu potenciālu pret materiālās vērtības garantu. Solījumu. Fikciju.
Kāpēc bija esenciāli pāriet no zelta standarta uz fiat valūtu? Zelts ir ļoti potents elements. Tas, kuram ir zelts, ir reāla vara. Papīra nauda ir vērtības garants, kas atkarīgs no ļoti daudziem apstākļiem.

Runājot par materiālajām vērtībām, vislabākais to vērtības tests ir sekojošais domas eksperiments: iztēlojies pasauli, kas pēc dabas kataklizmas vai 3. pasaules kara civilizācijas atomgenocīda, tehnoloģiski/zināšanu jomā ir nonākusi atpakaļ 19. gadsimta sākumā, jo visa civilizācijas informācija tika pārnesta uz digitālo vidi, kas iznīka līdz ar elektrības un datu nesēju nāvi. Tāpat būs ar vērtības apsolījumiem, ko garantē noteikta politiskā iekārta vai vara - tai nomainoties, vērtības garants var pilnībā zaudēt savu sākotnējo būtību. Vai tādā pasaulē šī brīža šķietamā vērtība saglabāsies? Vai tā saruks? Vai varbūt pieaugs?

Līdz ar to mēs varam teikt, ka modernais cilvēks savu dzīvības enerģiju ikdienā rituāli ziedo pret vērtības apsolījumu, veicot noteikta veida paredzamas (rituālistiskas) darbības katru darba dienu. Jebkura rutīna ir rituāls. Varu pār sevi iegūst tas cilvēks, kurš iemācās to saskatīt un ielasīt šajos ikdienas rituālos SAVU UNIKĀLO REALITĀTES IZPRATNI.

Atmet sabiedrības uzliktos priekštatus, aizspriedumus un paš-kontrolējošās limitācijas. Sabiedrība apēd citādāk domājošos un izdirš tos psihenēs, kas kalpo kā īslaicīgās/ilglaicīgās aizturēšanas iecirknis garīgi neveselajiem - ne miņas no ārstniecības, ne miņas no apgaismes, ne miņas no cilvēka pašcieņas, kas ļautu cilvēkam tikt elevētam nevis iemītam dziļāk ūdens virspusē peldošajos sūdos; neviens jau nenojauš, ka tur, dzīlēs, viss ir mierīgi, viss ir labi).

eos:
https://www.youtube.com/watch?v=lJKmwM2cNro

1. Darbā - komplimentēt pienākumu izpildījuma kvalitāti (performance)

2. Ballītē - komplimentēt apģērbu, mantas, kas pieder

3. Komplimentēt stilu. "Tas krekls Tev piestāv!"


Pat nezinot šo statistiku, ka sievietes saņem 75% komplimentu, bet vīrieši tikai 25% no visiem komplimentiem,

es jau kopš vidusskolas komplimentēju visus puišus, kuri glīti/jauki izskatās. Ar laiku viņi sāka mani komplimentēt pretī,
un tad jau mēs visi kopīgi sajutāmies mazāk vientuļi un nenovērtēti. Tas bija mūsu vidusskolas klases džeku life hack.

Klasē bijām 18 puiši un 7 meitenes, tāpēc nācās vien komplimentēt vienam otru :D

Tagad es esmu pasācis komplimentēt sievietes vecumā ap 60 par stilu. Dažām manās kompānijās
tiešām ir laba stila izjūta, gaume. Tā kā man ir stipri zem 60, tad viņas nepārprot.

Vispār komplimentus ir jāsaka bieži. Vismaz vienu nedēļā.