| |
[Dec. 4th, 2025|09:17 am] |
|
es gribu wabi sabi bet man sanāk tikai vecās raganas māja |
|
|
| Aging? |
[Dec. 3rd, 2025|10:25 pm] |
Peedeejaa laikaa acis guljot ir tik sausas kaa kaut kas ljoti sauss, vienkaarshi sausas. Taa ka acis pieliip pie plakstinjiem.
Dazhreiz man shkjiet, ka beerni mani vienkaarshi izsuuc sausu.
Un man negarsho uudens, tikai kafija un mans shkjiistoshaa C vitamiina dzeeriens no riitiem. |
|
|
| Slikta ideja. |
[Dec. 2nd, 2025|09:17 am] |
Izplatīta kļūda.
Lietotājs ar niku vegan raksta:
//Var dzīvot harmonijā ar dabu, var arī izvēlēties disharmoniju. Kas notiek, kad izvēlas otro variantu, mēs jau šodien labi redzam tepat aiz loga.
Kāpēc lielākā daļa izvēlas disharmoniju?
Tā ir modernā cilvēka mistērija.//
Izvēlēties otro variantu nozīmē izvēlēties civilizāciju.
Ko nozīmē dzīvot harmonijā ar dabu? Tas nozīmē būt pakārtotam dabas procesiem un būt atkarīgam no tās. Būt pārtikas ķēdei ne pašā augšā un būt bez kontroles pār dabu. Vai tā ir laba ideja? Nē tā nav laba ideja. Civilizācija ir par dabas kontrolēšanu nevis par būšanu harmonijā ar to. Pareizais virziens ir no dabas pēc iespējas atdalīties.
Vienkāršs piemērs:
Apendicīts.
Harmonija ar dabu ir no apendicīta nomirt un atgriezties tā sacīt dabiskajā vielu apritē.
Disharmonija ar dabu ir paņemt mākslīgu nedabisku nazi, to apendiksu izgriezt un turpināt dzīvot.
Harmonija - nāve
Disharmonija - dzīve. |
|
|
| |
[Dec. 2nd, 2025|08:38 am] |
"The push for white men in the military is very, very cynical and highlights why every western regime has to be destroyed and the architects put in prison for life.
If you were an outsider who didn't know anything about the west and only got your impression through what you witnessed in media- television, movies, anywhere in public life- you would think white men were genocided long ago. Maybe about 5% remain who were allowed to live as quivering homosexuals who are an embarrassment to everyone around them. This is the state of "normalcy" they tried to impose on you, your children, and future generations. Not just on screen, but in real life. Your cities were taken, your industries gutted for jews and indians, your currency debased for their control, your women turned into whores for their amusement.
Now they realize they have went too far and many white men would willingly work with any foreign military to destroy them rather than ever serve in their ZOG military. All of a sudden military ads start becoming commonplace that feature something like 90% white men, appealing to white masculinity and brotherhood and honor etc. Meanwhile the reality they depict on screen is virtually illegal all across the western world. The world these white men built, that you stole from them.
If you join any western military you are the absolute scum of the earth and I sincerely hope you suffer a terrible fate." |
|
|
| Gari, krieviski |
[Dec. 1st, 2025|06:55 pm] |
jeb kāpēc man nav smārtfona bet ir grāmatas.
Garais teksts 3 komentāros secīgi.
Autors varbūt drusku pārspīlē bet zināms patiesības moments tur ir |
|
|
| decembris |
[Dec. 1st, 2025|05:40 pm] |
kortizola ugunskurs |
|
|
| . |
[Dec. 1st, 2025|04:24 pm] |
|
I have only just unlocked my first chakra gates. I am on a divine path, I am gods toughest warrior, the cook, the big steppa, I am the one who knocks. |
|
|
| frog ancestry |
[Dec. 1st, 2025|12:13 pm] |
|
Distant descendant of a frog. |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2025|08:58 am] |
|
jo viņiem viss ir |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2025|08:57 am] |
|
mācieties no kaķiem gultā |
|
|
| novembris |
[Nov. 30th, 2025|11:23 pm] |
biju pasludinājusi savu dzimšanasdienas nedēļu par sūdīgāko šajā gadā. tagad varu pasludināt, ka šī nedēļa bija vēl daudz daudz sūdīgāka.
es šobrīd atrodos ļoti tumšā vietā.
iepriekšējai sūdīgākajai gada nedēļai ar šo ir arī kaut kas vienojošs. toreiz bija sapisies Volvo un šoreiz - nākamajā dienā pēc iepriekšējā postā aprakstītajiem notikumiem, Volvo atkal parādījās elektrogļuks un viņš atteicās slēgties iekšā. nu tā, ka vispār. kopš vasaras, kad nomainījām ģeneratoru, vispār, vispār nebija bijis neviens gļuks. tas notika brīdī, kad no Saļika devos uz Rīgu. sēdēju, raudāju, no mēģa atbrauca bij. vīrs, nopūtās un aizdeva savu mašīnu. man kauns par to. šis, tāpat kā iepriekšreiz, protams, ir brīdis, kad man ritīgi vajag auto. provinces sabtransa saraksts vispār, vispār neatbilst manām vajadzībām.
4dien no rīta iekikoja emocijas. piezvanīju savai pirmajai terapeitei un sanāca pierakstīties jau uz nākamo dienu.
5dienu pārsvarā pavadīju braucot autobusā, jo negribēju stūrēt. ejot pie terapeites satiku Kl, kurš tieši tikko bija iznācis no savas terapeites. satikt terapeiti bija ļoti, ļoti labi. man pēc tam bija kkāds pēcterapijas high.
šodien laikam bija vissūdīgākā diena (neskaitot, protams, 2d), jo man nebija vispār nekādu ārēju darīšanu. nu, ne darbs, ne ar kādu kkas sarunāts. bija šis tas sarunāts ar sevi, bet nespēju neko. kādu laiku atpakaļ biju pasūtījusi kompi līzingā - 4d dabūju rokā. no vienas puses - būtu zinājusi, kā būs, nebūtu ņēmusi. vismaz kamēr CA nav atņēmis darba kompi. jo mēneša maksājums ir apm viena reize pie terapeita. then again - man atkal ir Heroes, kur pazust un paslēpties.
vēl šodien pamodos ar kniesošu kaklu. moš kovids? man tam šobrīd vispār nav vaļas un kapacitātes.
unnnn konkurences padome atkal pagarināja lēmuma pieņemšanu (bija solīts 27.11.), viss vēl vairāk karājas gaisā, neviens neko nezina un nesaprot, kolēģi jau paši sāk rakstīt atlūgumus (piem, ir aizgājusi pilnīgi visa pārdošanas daļa). ļoti, ļoti nepatīkams stāvoklis.
vēl, tā kā papsītis laikam nekā negribēja sevi apgrūtināt, māte ņēma un iesaistīja volvo lietā manu lielisko Saļika kaimiņu, ar kuru kādreiz dzērām kopā un viens otru ganījām, bet kopumā neesam runājuši gadiem. man kauns arī par šo, bet nu šaubos, ka viņam tur kkas sanāks. vēl māte teica, lai ņemot viņas zārka naudu un pērkot mašīnu. virs zemes jau viņu neatstāšot.
kas vēl tāds?
pagājšsestdien bijām uz Oblicus Valmierā.
3d Briānielā atklājām Līvas Graudiņas izstādi (ritīgi smuka, ejiet skatīties) un bija Elīzas Daines koncerts.
4d muižā bija forša kulinārā mantojuma meistarklase pirmās Vidzemē driķētās pavārgrāmatas kontekstā.
šajā gadā atlicis vēl mēnesis. ļoti ceru, ka tajā nebūs kāda nedēļa vēl drausmīgāka par šo. gaišu visiem šo skaisto adventa laiku. |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2025|10:48 am] |
un kas par gadu. viena lieta, ka organizācijā noticis tik daudz, ka visu nevarējām atskaitēm saskaitīt.
bet arī visādi citādi par pārējo, man nav arī vēl drosmes atgriezties atmiņās gada pirmajā pusē.
ja es varētu kā ķirsīšus no šī sāpēs, bailēs, ceļojumos un pārbaudījumos pavadītā gada paņemt tikai dažus:.tad to pirmo, kad atkal varēju pastaigāt, un pāri drenai uzvilkt NYT apenes. un kā ar visam sāpēm aizbraucu uz Piedruju un tad i Kipras balkonu, virs kura eikaliptā muļķīgas dūjas kārtojā sķidru ligzdu. un to brīdi, kur atplīsu pie Afrodītes akmeņa, kā noģību IETM meetingā un mani Bekas dzīvokī Berlīnē kopa svešs nebinārs mākslinieks, brauciens vilcienā uz Daugavpili, mīļā māsiņā traumās, kad KKF iedeva finanses Homo Novus grāmatas vākam, Gžegožs un Marta, kuri bija ar mani gandrīz visos ceļojumos, atbalsot un palīdzot tikt galā, un mūsu bēdīgā, nogurusī un mīļā ljti komanda, un mani nabaga novārtā atstātie, apceltie un nenormāli jautrie, gaišie bērni. |
|
|
| big iron |
[Nov. 30th, 2025|11:58 am] |
|
Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red. |
|
|
| Komunikācija |
[Nov. 29th, 2025|01:20 pm] |
Cilvēkiem re problēmas:
https://www.la.lv/vini-reali-skrien-virsu-ka-traki-suni-apmekletaji-sudzas-par-uzbazigiem-darbiniekiem-tirdzniecibas-centros
Bet tas tak ir tieši tik pat labs substrāts jautrībai kā dažādi reliģiski vai politiski sludinātāji un telefonkrāpnieki.
Nu tātad ja viņš pienāk un sāk kaut ko stāstīt, tad pieklājīgi pārtrtaukt ar textu cienītais ja jūs pienācāt pie manis un vēlaties runāt ar mani tad klausieties ko es saku, tālāk pēc fantāzijas, var pastāstīt par Senajiem, var nodot svarīgu ziņu no citplanētiešiem, masoniem un tā tālāk your limitation is your imagination.
Tā var iztikt bez rupjībām un visiem būs jautri. |
|
|
| |
[Nov. 28th, 2025|07:04 pm] |
This spartan defense against Persia is analogous to our situation today. Spartans consider these late-empire Persians to be corrupt and degenerate power-mongers, seeking to stamp out freedom and sovereignty. And let's be frank about our situation in the West. We stand at a very real precipice. Facing dangers of a sort never before experienced by our predecessors, and must now answer that weightiest of questions, to be or not to be.
We stand on the brink of collapse. We either find a means of cultivating and harnessing inspired leadership once again, in that Marcus Aurelius mold, Those that see power not as a privilege, or as a means of personal gain, or as an end in and of itself, but as the greatest of responsibilities, as a burden thoughtfully born by a fatherly nature at the head of a household towards a meaningful end. Or, we cede our world and its future to the merely ambitious and the forces they ultimately serve. A rootless and clamoring merchant class, stamping out culture and race and exceptional uniqueness of any and every kind, and finally human spirit itself, in the service of profit margins couched in false ideals as their cover. Men who seek the destruction of everything natural, conceptions of family, hierarchy, masculinity and femininity, gender itself, and wage a war against everything lofty and exceptional and beautiful. Because these ideas are so foreign to their small and cynical nature. They seek a world without depth or peaks, but rather that even keel of petty materialism, each generation a bit smaller and more tame and more easily controllable than the last.
So which way, Western man? Will the future be controlled by the pioneering, adventurous, heroic and courageous? Those always seeking new shores and Horizons, seeking to create, explore, expand, improve, instill order and structure and purpose? Or will this world become a marketplace ruled by the dollar and thus ruled by the masters of the dollar? This is our crossroads. After decades of shrinking, of being constrained and restrained, perhaps it's time to stand again, to break free of these fetters and once again become independent and fully formed human beings. If we're not capable of channeling that discipline, that back-to-basics clarity of mind, and that courage to face all obstacles and challenges, no matter how daunting they may seem, this world will become a very, very dark place. The Spartans made their choice to stand with unbended knee, loud enough to echo down through the generations. What will be our echo? |
|
|
