печально быть антисоциальным - domāts, darīts

Principā man liekas, ka to, ko esi iedomājies, tu varētu arī izdarīt...Man liekas, ka Freidam "Sapņu interpretācijā" bija rakstīts, ka, ja cilvēks kaut ko nosapņo (viņš sapņus uzskatīja par vēlmju piepildījumiem), tad viņš to arī var izdarīt. Piemēram, ja cilvēks nosapņo, ka var nogalināt otru, tad viņš ir gandrīz tikpat vainīgs, kā tas, kurš nogalina, bet, protams, ja cilvēkam ir attīstīts superego, tad viņš sevi ierobežots un vēlamo darbību neīstenos.

(Reply to this) (Thread)

"Principā man liekas, ka to, ko esi iedomājies, tu varētu arī izdarīt.."

Aplami. Es varu iedomāties, kā es eju caur sienām.

(Reply to this) (Parent)

Bet jautājums ir par to, kur tiešām var izdarīt to, ko iedomājās un var iedomāties to, ko var izdarīt. Kas ir tas atšķirīgais, kapēc vienā gadījumā izmaiņas notiek un otrā tas ir tikai tavā galvā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es domāju par reālām lietām šajā gadījumā, bet atšķirīgais ir pieredzēs. Materiālā pieredze atšķirās no mentālās pieredzes, tās ir divas dažādas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Materializējot (realizējot) savas domas tu nereti sāc par tām domāt savādāk. Piemēram, tu esi redzējis, kā cilvēki brauc ar mašīnu un vari iedomāties sevi braucam ar mašīnu, bet tad, kad tu reāli esi kādreiz pamēģinājis braukt ar mašīnu, tu sāc par šo pašu darbību domāt savādāk, jo tev klāt tikai novērošanas-domāšanas pieredzei nāk klāt vēl reālā pieredze.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā. tas ir tas feedback, par ko rakstīja melodie. bet kas mainās tad, kad tu izlem kautko darīt nevis tikai domāt, ka Tu tā dari?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Feedback un materiālā pieredze nav gluži viens un tas pats... Tad, kad tu izlem, tad tu esi izlēmis :) Nu, tu sevi sagatavo jaunai darbībai, esi pieņēmis lēmumu (kas ietver atbildību, iespējamās sekas, utt.) bet, īstenībā es īsti nezinu, neesmu par šito domājusi.

(Reply to this) (Parent)

papildus komponents ārējai darbībai - feedback (ne tik paredzams)

(Reply to this) (Thread)

Ja kautkas notiek, tad vienmēr ir smalkas neparedzamas novirzes? Jā.
Izskatās (autobusā domāju), ka svarīgs ir tas starta moments. Kad darbība sāk sākties pa īstam, nevis domās. Tad iet vienlaikus. Bet ja tā ir iedomāta, tad tas sākums ir savādāks.

Neieteiksi, ko palasīties?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

opā. diemžēl es laikam nevaru nodefinēt topiku, kuru tu meklē:)
bet kkas šķiet sasaucas ar action science (Chris Argyris) un Peter Senge, kuram ir organizational learning (bet ne tikai organizational) teorija. Gramata "The Fifth Discipline"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Palasīšu šīs. Man liekas, ka var kautkādā mērā atdalīt darbību no domas par to, tad domu pārveidot un vēlāk integrēt ar darbību. Iesākumā, tā varētu paātrināti mācīties mūziku, bet liekas, ka tā varētu mācīties dajebko.

Tikai gribu zināt, kur ir tā problēma, kapēc zināšanas tik reti pāraug darbībā un kā to risināt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt tāpēc, ka zinām vairāk nekā gribam?

(Reply to this) (Parent)

Stoiķi.
Seneka "Vēstules par ētiku".
Platons->ideja->matērija->idejas materializēšanās (ja nemaldos "Valsts").

Tā aptuveni...

(Reply to this) (Thread)

Mausõn, tas ir pārāk aptuveni. Abas tās grāmatas esmu lasījis. Meklēju kādu atbildi tuvāk miesai. Nu kauč no kongnitīvās psiholoģijas.

(Reply to this) (Parent)