Principā man liekas, ka to, ko esi iedomājies, tu varētu arī izdarīt...Man liekas, ka Freidam "Sapņu interpretācijā" bija rakstīts, ka, ja cilvēks kaut ko nosapņo (viņš sapņus uzskatīja par vēlmju piepildījumiem), tad viņš to arī var izdarīt. Piemēram, ja cilvēks nosapņo, ka var nogalināt otru, tad viņš ir gandrīz tikpat vainīgs, kā tas, kurš nogalina, bet, protams, ja cilvēkam ir attīstīts superego, tad viņš sevi ierobežots un vēlamo darbību neīstenos.
"Principā man liekas, ka to, ko esi iedomājies, tu varētu arī izdarīt.."
Aplami. Es varu iedomāties, kā es eju caur sienām.
Bet jautājums ir par to, kur tiešām var izdarīt to, ko iedomājās un var iedomāties to, ko var izdarīt. Kas ir tas atšķirīgais, kapēc vienā gadījumā izmaiņas notiek un otrā tas ir tikai tavā galvā.
Es domāju par reālām lietām šajā gadījumā, bet atšķirīgais ir pieredzēs. Materiālā pieredze atšķirās no mentālās pieredzes, tās ir divas dažādas lietas.
Materializējot (realizējot) savas domas tu nereti sāc par tām domāt savādāk. Piemēram, tu esi redzējis, kā cilvēki brauc ar mašīnu un vari iedomāties sevi braucam ar mašīnu, bet tad, kad tu reāli esi kādreiz pamēģinājis braukt ar mašīnu, tu sāc par šo pašu darbību domāt savādāk, jo tev klāt tikai novērošanas-domāšanas pieredzei nāk klāt vēl reālā pieredze.
jā. tas ir tas feedback, par ko rakstīja melodie. bet kas mainās tad, kad tu izlem kautko darīt nevis tikai domāt, ka Tu tā dari?
Feedback un materiālā pieredze nav gluži viens un tas pats... Tad, kad tu izlem, tad tu esi izlēmis :) Nu, tu sevi sagatavo jaunai darbībai, esi pieņēmis lēmumu (kas ietver atbildību, iespējamās sekas, utt.) bet, īstenībā es īsti nezinu, neesmu par šito domājusi.