Lai dzīvotu ar cilvēkiem jāsāk ar viņu zemākajām jūtām. Jāsakonektē tur un tad pakāpeniski jaceļ latiņa. Ar visiem augstu neizdosies, un kādi pacels to augstāk nekā var palēkt. Un dažreiz latiņa jānolaiž. Jāsazemējas.
nav jau tas lineāri. atrodot kopīgo kādā zemākā slānī var rasties iespēja izpētīt jaunu zaru augstākā. ideju, kas iepriekš nebija ienākusi prātā. bet bez zemā, kur būs kopīgais lielos skaitos?