07:07 pm - vēlēties un patikt
ir samērā skairds, ka tas, ko cilvēks vēlas un tas, kas cilvēkam patīk iegūstot, ir dažādi kaut saistīti stāvokļi. dažreiz var būt pretrunīgi - gribu, gribu un kad dabon, tad vairs negribu vai arī var iepatikties negribētais. teorētiski shēma varētu būt tāda, ka patīkamo gribas vēl un tas motivē rosīties. praktiski nav tik vienkārši.
vienkāršos procesos: izsalkums motivē ēst, ēšana rada patiku, bet sāta sajūta slāpē izsalkumu. tad tas atgriežas. interesanti, ka gribas ietekme uz vēlmi ir neliela, bet uz patiku pavisam maza. var piečakarēt sevi, ka es vēlos šo vai to iegūt, bet iegūstot ilgi sevi piečakarēt ir grūti.
tāpat arī interesanti, ka patika un nepatika ir divi atšķirīgi fenomeni (kaut arī saistīti); nepatika darbojas pavisam savādāk, nekā patika. paredzu, ka nākotnē patikt/nepatikt sadalīsies vairākās dimensijās, kur kautkas būs pretējs viens otram, bet kautkas šķērss.
vajag gribēt saprātīgi.
man agrāk likās, ka es nekad nedabūnu to, ko gribu, bet dabunu visādas necerētas dāvanas.
taču nupat ar lielu ieguldīto darbu esmu ieguvusi tieši tādu istabu, kādu gribēju. un katru mīļu brīdi tajā atrodoties jūtos kā pilnībā.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/139139/24817) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sissy |
|---|
| Date: | July 25th, 2011 - 09:59 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
Mhm. :) Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai cilvēks jau iepriekš ir izbaudījis to, pie kā vēlas tikt, vai tas viņam ir kaut kas pilnīgi jauns. Gadījumā, ja viņam jau ir zināšanas un pieredze par konkrēto lietu, viņš rēķinās ar noteiktām sajūtām, ko tikšana pie tās sniegs. Savukārt tad, ja kārotais ir kaut kas nezināms, balstīšanās notiek uz paša vai citu radītajiem priekšstatiem par iespējamajām sajūtām. Tieši tāpēc gadās, ka tikšana pie vēlamā beidzas ar vilšanos. Galu galā, ja Jānītis ir sajūsmā par viskiju & apgalvo Anniņai, ka tas ir brīnišķīgs dzēriens, tad nav teikts, ka Anniņa, iegādājoties viskiju ar domu, ka tas ir brīnišķīgākais dzēriens pasaulē, vakaru nebeigs ar vilšanos, jo viņai pie sirds varbūt iet kaut kas maigāks.
Nu, kaut kā tā. :) Piemērs primitīvs, bet, cerams, doma skaidra.
kāda doma, tas, ka pieredze palīdz pieņemt lēmumus? :)
| | From: | sissy |
|---|
| Date: | July 25th, 2011 - 11:19 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
:)) Ne vienmēr pieredze vērtējama ar pluss zīmi. Dažkārt jo vairāk zini, jo sarežģītāk izšķirties par pareizo lēmumu. Rodas pārāk daudz nianšu, kas abus vai vairāk variantus padara vienlīdz labus vai sliktus.
Tak ne par to ir stāsts. :) Ar savu primitīvo piemēru gribēju papildināt skaidrojumu, kāpēc dažkārt cilvēki piedzīvo vilšanos, tiekot pie kārotā. Vnk mēs izveidojam savā prātā subjektīvu ilūziju, ko pēc tam salīdzinam ar objektīvu realitāti. Nu, un kā pie tādiem apstākļiem, lai mēs spētu saglabāt savas vēlmes un patiku, ja stāvoklis, kādā tās radušās, būtiski atšķiras no tā, kādā mēs pie visa tiekam?
Veidojot priekšstatus, daudz kas, protams, ir atkarīgs no cilvēka zināšanu & pieredzes lauka un viņa prioritātēm, bet tas jau ir pavisam kas cits.
