печально быть антисоциальным - vēlēties un patikt

Mhm. :) Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai cilvēks jau iepriekš ir izbaudījis to, pie kā vēlas tikt, vai tas viņam ir kaut kas pilnīgi jauns. Gadījumā, ja viņam jau ir zināšanas un pieredze par konkrēto lietu, viņš rēķinās ar noteiktām sajūtām, ko tikšana pie tās sniegs. Savukārt tad, ja kārotais ir kaut kas nezināms, balstīšanās notiek uz paša vai citu radītajiem priekšstatiem par iespējamajām sajūtām. Tieši tāpēc gadās, ka tikšana pie vēlamā beidzas ar vilšanos. Galu galā, ja Jānītis ir sajūsmā par viskiju & apgalvo Anniņai, ka tas ir brīnišķīgs dzēriens, tad nav teikts, ka Anniņa, iegādājoties viskiju ar domu, ka tas ir brīnišķīgākais dzēriens pasaulē, vakaru nebeigs ar vilšanos, jo viņai pie sirds varbūt iet kaut kas maigāks.

Nu, kaut kā tā. :) Piemērs primitīvs, bet, cerams, doma skaidra.

(Reply to this) (Thread)

kāda doma, tas, ka pieredze palīdz pieņemt lēmumus? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)) Ne vienmēr pieredze vērtējama ar pluss zīmi. Dažkārt jo vairāk zini, jo sarežģītāk izšķirties par pareizo lēmumu. Rodas pārāk daudz nianšu, kas abus vai vairāk variantus padara vienlīdz labus vai sliktus.

Tak ne par to ir stāsts. :) Ar savu primitīvo piemēru gribēju papildināt skaidrojumu, kāpēc dažkārt cilvēki piedzīvo vilšanos, tiekot pie kārotā. Vnk mēs izveidojam savā prātā subjektīvu ilūziju, ko pēc tam salīdzinam ar objektīvu realitāti. Nu, un kā pie tādiem apstākļiem, lai mēs spētu saglabāt savas vēlmes un patiku, ja stāvoklis, kādā tās radušās, būtiski atšķiras no tā, kādā mēs pie visa tiekam?

Veidojot priekšstatus, daudz kas, protams, ir atkarīgs no cilvēka zināšanu & pieredzes lauka un viņa prioritātēm, bet tas jau ir pavisam kas cits.

(Reply to this) (Parent)