Es arī pārdzīvoju par tiem komentāriem. Mūsdienas īpaši nevainoju; īstenībā neticu, ka citos laikos stulbuma būtu bijis mazāk, vai ka tam šodien dotas plašākas iespējas izpausties. Konceptuāli tas daudz neatšķiras no terora, ko rīko brīvo pilsētu ielās, izmantojot šo pilsētu atvērtību. Ir, protams, mīļš un diskrēts risinājums - domāt katram pie sevis par to puķpodiņu vai vāzīti, kā Bargais dara, vienu slēgtā istabā, kamēr tā bez pieskāriena uzsilst, bet gribas arī kā tie brīvo pilsētu mēri terora upuru piemiņas pasākumā saka: nē, mēs neatteiksimies no saviem centieniem pēc vēl lielākas atvērtības, jo tad tiešām mēs būsim uzvarēti. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |