 | |
|
Vakar pa dienas vidu dezertēju no estrādes uz pilnīgi tukšo tb terasi, jo atteicos ēst talonu pusdienas no vācu armijas rezervēm. Kā kompensāciju vēl pirms ģen.mēģ. dabūju šņabi kādā avotielas pritonā, kuru īrē vācu mākslinieku pāris, kas iepirkuši kaulačas un vītoliņa darbus kā subkultūras paraugus, lai gan drīz to vērtību noteiks piederība oficiālajam kanonam. Šodien dirnu lemonā, gaidīdams gājiena rindu un kostjūmā jūtos tāds pats panks kā blakussēdošais usnes kolēģis ar saviem pīrsingiem. |
|
| |
..ha, ha, ha - a man atkal veiksmīgi izdevās no gājiena izvairīties, tā ka, ja nepārdomāšu, pievienošos visiem tikai dažas dienas pirms lielā noslēguma koncerta.. P.S. Lai gan - kaut kur dziļi sirdī mīt apziņa, ka negribu, negribu, negribu, negribu, negribu. Par daudz to svētku ir bijis, pirms vēl viss sākās:( ..nu patiesībā es ļoti gaidīju šos svētkus, jo ar sajūtām man problēmu nav, taču, sākot ar gadu miju, man katru nedēļu bija jāraksta riņķī apkārt par kādu kolektīvu no sava karaliskā miesta. Sākumā tas šķita interesanti, bet jau procesa vidū sāka mesties šķērmi un lūdzu to Kungu, lai kaut vienu nedēļu kāds cits paklausās tos sajūsminātos stāstus un piedzīvojumus. Protams, tāda laime man nespīdēja, tāpēc, kad pirms pāris dienām manām mokām tika oficiāli pielikts punkts, es jutos tik laimīga, tik laimīga, nu tik laimīga, ka tagad saprotu - man ar šo pusgadu pietika, lai tagad es mierīgu sirdi varētu par svētkiem nelikties vairs ne zinis.. P.S. Viss jau ir izdzīvots caur citiem:D On 6. Jūlijs 2008, 19:43, ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} etalonfunkcija replied:nu, es te arī no rīta šņācu, bet galu galā biju tīri lepna uzsmaidīt bijušajam darba devējam, kad viņš sauca "lai dzīvo!" Un, kamēr gaidījām tās nenormālās stundas, vēl sadziedājām un sadejojām ar citām grupām. |