Pegijas · Lī · interjers

par "izskats ārpus laba un ļauna"

Priekšstatam var uzgūglēt kādu viņas bildīti. Pagājušajā biennālē biju uz viņas diskusiju ar diviem citiem meistariem. Viņa kavēja 20 minūtes un tad parādījās: melnā apspīlētā triko ala "komsamolka - sporcmenka" (augums viņai kā ludmilai zikinai) ar vaļēju halātu zelta krāsā pa virsu. Bez "sveiki un labdien" pirmais, ko viņa teica bija "kur ir pelnutrauks, bļe?!"

kālab ne sieviets- arihtekte?
man joprojām interesē tas diskurss par vēlmi sievietēm - arhitektēm saukties par arhitektiem, cik tur ir daudz tāda kā vides specifika un profesionālie labirtinti, cik- kaprīzes un neritms.

Man gan kaprīze un koķetērija šķiet uzsvērtā saukšanās par arhitektI, itkā arhitektE darītu ko citu un savādāk. Profesija taču viena un tā pati. Manai muterei, piemēram, uz prakses zīmoga rakstīts "ārsts". Zaha gan biedē daudzas kolēģes kā piemērs tam, par ko var pārvērsties sieviete arhitekts, un dažas tāpēc apcērt savas ambīcijas par labu kaut kādai dumjai "sievišķībai", lai gan patiesībā tāda līmeņa panākumus nodrošina iekšas nevis pauti vai pupi. Nu tu taču to zini.