iepriekšējais | pievienot atmiņām | nākošais
 
klīstošais cilvēkbērns
siixmeiteens
01 Oktobris 2004 @ 14:07
slēpšanās  
neizprotu. ir cilvēki, kas nekādīgi nevar pieņemt jaunumus - jaunus cilvēkus, jaunas vietas - citu apkārtni.
viņi nejūtas brīvi starp nepazīstamiem cilvēkiem. viņi nemēģina iepazīties. viņi nolien malā. un, kad pie kā pierod - bez tā nevar iztikt. atkarība no kautkā šī - nekā...
ar mani ir savādāk... ir cilvēki, kuri man nepatīk - viņu klātbūtnē es nevaru atbrīvoties. es varu tēlot. un to arī daru.
 
5 izteicās | izteikties
 
( Post a new comment )
hestia[info]hestia on 3. Oktobris 2004 - 13:55
Tas ir tīri latvisks cilvēku ieradums- kaut kāds stop klikšķis pret jauniem iespaidiem, kuri varētu būt, ja mēs nebūtu tik kūtri un sava lauciņa/sabiedrības rāmjos ielīduši... To lieliski var novērot ikvienā pasākumā, liekas, cilvēki aizmirst, ka patiesā pasākumu jēga ir sastapt citus cilvēkus... nevis malties tikai savu ierasto sarunbiedru starpā...
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns[info]siixmeiteens on 3. Oktobris 2004 - 14:45
ir žēl. žēl tos cilvēkus, kas nespēj atraisīties. svešinieku sabiedrībā taču to izdarīt ir visvienkāršāk. neviens tevi nepazīst. neviens tevi neapspiež, neiieliek tevi nekādos rāmjos [ja vien tas neesi tu pats]. tu vari izliktie par ko vien vēlies.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 3. Oktobris 2004 - 15:50
Tieši tad tu vari neizlikties... Arī...
P.S. Cilvēku žēlošana, protams, ir ļoti jauka lieta, bet vai dažkārt tā nerobežojas ar vēlmi pārtaisīt citus? Tas tikai jautājums (nekādu zemtekstu vai mājienu)...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
klīstošais cilvēkbērns[info]siixmeiteens on 3. Oktobris 2004 - 20:31
pazīstamo cilvēku sabiedrībā cilvēks var būt tāds, kāds ir.
cilvēku žēlošana aprobežojas ar neizpratni [cilvēki nevēlas iepazīt to, ko vēl nezin] un dažkārt, tikai dažkārt - ar vēlmi mainīt. unikums ir tas, kas mūs visus atšķir.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 4. Oktobris 2004 - 09:18
Protams, to pazīstamo cilvēku sabiedrībā, kas ir tuvi. Bet reizēm svešinieki izraisa pilnīgu atbrīvotības sajūtu, un tu vēl vairāk vari būt par sevi, vari pateikt pilnīgi visu... Man tā ir gadījies, un tādu sarunu skaistums nekad nav aizmirstams, ja ir bijuši atmesti visi rāmji un ieradumu sliežuceļš... Jā, vari nospēlēt arī lielisku izrādi, un reizēm "patiesums" ir aktierspēle- mēs samudžināmies...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)