01 Oktobris 2004 @ 14:07
slēpšanās  
neizprotu. ir cilvēki, kas nekādīgi nevar pieņemt jaunumus - jaunus cilvēkus, jaunas vietas - citu apkārtni.
viņi nejūtas brīvi starp nepazīstamiem cilvēkiem. viņi nemēģina iepazīties. viņi nolien malā. un, kad pie kā pierod - bez tā nevar iztikt. atkarība no kautkā šī - nekā...
ar mani ir savādāk... ir cilvēki, kuri man nepatīk - viņu klātbūtnē es nevaru atbrīvoties. es varu tēlot. un to arī daru.
 
 
( Post a new comment )
klīstošais cilvēkbērns[info]siixmeiteens on 3. Oktobris 2004 - 20:31
pazīstamo cilvēku sabiedrībā cilvēks var būt tāds, kāds ir.
cilvēku žēlošana aprobežojas ar neizpratni [cilvēki nevēlas iepazīt to, ko vēl nezin] un dažkārt, tikai dažkārt - ar vēlmi mainīt. unikums ir tas, kas mūs visus atšķir.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
hestia[info]hestia on 4. Oktobris 2004 - 09:18
Protams, to pazīstamo cilvēku sabiedrībā, kas ir tuvi. Bet reizēm svešinieki izraisa pilnīgu atbrīvotības sajūtu, un tu vēl vairāk vari būt par sevi, vari pateikt pilnīgi visu... Man tā ir gadījies, un tādu sarunu skaistums nekad nav aizmirstams, ja ir bijuši atmesti visi rāmji un ieradumu sliežuceļš... Jā, vari nospēlēt arī lielisku izrādi, un reizēm "patiesums" ir aktierspēle- mēs samudžināmies...
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)