es sev teicu, ka jāiet ārā skraidīt pa lietu un čillot kā pienākās, bet nobremzēju. Un tad viss beidzās, un tad viss bija par vēlu. So tad es sev teicu, kad nākošreiz līs, es iešu gan ārā čillot kā pienākās, to hell with all.

Well, that's what I was doing yesterday, all right.

Lielie lieti un pērkonspēks pie mežparka maliņas, un esa viena-viena vazājos pa peļķēm un čillojos kā pienākās vasaras lietū. It frackin' rocks.

Vasaras lietus = love. Post-vasaras lietus = even more so.

my long walk around the many alleys of blogsphere and such-like spacey places made me stumble upon something I really, truly wanna have in my hands, like, right frackin' now. Behold, Skinny Bitch and accompanying Skinny Bitch in the Kitch: Kick-Ass Recipes for Hungry Girls Who Want to Stop Cooking Crap (and Start Looking Hot!). Love the writing style (as far as Amazon's Look Inside has let me check out), crave the info. Wanna have my big money already!

I strolled all over the Net reading stuff about health, diet, vegetarianism and writing. In English mostly, hence me writing this in the language as well, as it is know I have problems to switch off the adored Brit-talk.

Anyways, my latest find is a blog about writing things from blogs to novels and whatnot. Knowing me, I'll be off to find more such like blogs to add my blogroll soon after, cuz I get obsessed if I enjoy something.

Among other things, the authors speak 'bout boosting your creativity, awakening your inner-writer-demon, unleashing your creative juices.. well, you get my point.

What resurfaces numerous times is coffee. Drinking coffee a lot. I mean, GALLONS.
Oh, well, nice, at least I have something to qualify as a writer's trait. Yay, me!

And with a real thunder-sound I stride off to read more stuff about stuff.

taisot Enģelim un sev Liepājas šķīstekli I had an epiphany, so to say. More than half a year without sugar in my hot drinks. Nice. Un tas jau ir dabīgi un organiski, negribās vairs nu-ne-maz.

atradu (kārtējo) ārzemju lupatu bodi. Šo sauc Anthropologie. Should I even explain my enthusiasm? Skaidrs ir, ka JA mans ambiciozais plāns izdosies, kas arī gan jau notiksies, man NOTEIKTI vajadzēs kaut ko no tā veiča, and I'll ignore the prices in arrogant fashion, 'cuz Imma so cool and superstar-ish.

Esmu dažreiz ļoti naiva būtne. Tas laikam nāk komplektā ar dzimumu.

Tāpat, mēdzu es ļoti uzticēties. Dažiem cilvēkiem.

Vismagākā forma ar šito visu man ir ar Enģeli. Ar viņu esot, pārņem drošības sajūta, paļāvība. Lielākoties, harmonija un "nekas slikts jau nevar notikt", hence the naive-ity part. Highlights tam visam laikam bija braukāšanās ar mašīnu pa ziemīgiem ceļiem un no-stress attieksmi pret viņa tieksmi slidināties un veikt mazliet bīstamus manevrus pa apledojošo ceļu tā, ka mans paps Pērkonlorda cienīgā slilā norūktu lekciju no tā paša apriņķa, no kura nāca thou shall not drive a motorbike.

So, all-in-all, Enģeļ-persona ir mans vājais punkts un bīstams persona.

Līdz es atklāju, ka ir teritorija, kurā es tomēr viņam neuzticos. Enter water here.
So... Šļakstināšanas, vilkšana ūber-briesmīgi-briesmīgajā-dziļumā, ezer-zāļu lidināšana virsū, tāpat kā mētāšanās ar to joku, ko ezer-apkaimē sauc par smiltiņu, mazliet nejauša pavilkšana zem ūdens, abusing my swim-wear. I swear, sometimes I do believe he does forget what sex I am... or even worse, he does not see me as a female. God-damn-him.

Anyways, sāku apsvert "you stay here, while I go there" tipa scenāriju, jo, lai cik jautri DAŽBRĪD tā bērnišķīgā ākstīšanās ūdenī nebūtu, I'm not a fan.

sešu dienu ilgais eksperiments ar ezer-dzīvošanos ir devis augļus. Sarkanus.

Nope, my face isn't falling off any more, toties esmu apsvilinājusi gurnus, punci, muguru un plecus. Fun, fun. Gulēt bija forši, especially, ja fav migšanas pozīcija ira uz sāniem, bet second fav ira uz punča. Naiss.

* "man krīt nost seja", kā teica Enģelis, "čūska met ādu", kā teica mammas-persona vai vienkārši - esmu apdedzinājusi feisu smagnējā formā un tagad āds kušķiem krīt nost. I shit you a little.
* do wanna īss-svārkus; īss-šortus; kleitiņas divas-trīs vismaz; kaut ko violetu un velkamu rumpja augšdaļā, jo čut ne visi esošie īsroku-štripiņ-jacīši man velk uz too-big stadiju; salmu cepuri un militāristisku nāaaģeni; pāris jaunas saulesbrilles; somas; flippity-floppies un sandaļkurpītes; jaunas kedas arī varētu sākt medīt; gumijniekus.
* gribu beidzot aizvirpināties pie friziera.
* gribu saprast ko darīt ar viļņveidīgo "gribu būt sarkanmate!!!" sajūtu
* kārojas ričāgs-oldschool-īgais, turklāt, ar groziņu
* more form-fitting swimsuit

un vēl, un vēl.

vismaz kaut ko no tā visa derētu piepildīt, lai dvēs'lei siltiņi un tā, bet naudas, naudas, kad tad beidzot būs kaut kas tērējams priekš self-indulgence?

ka man bija jocīgs sapnis, indeed. Ignorējot visas perversības un šizus, kurus es sapņa ietvarā piedzīvoju, vēlos izcelt momentu, kurā mana dullā mammas-persona man paziņoja, ka ir nolēmusi man piešķirt vēl divus vārdus. Like, nule drukās iesniegumu attiecīgajām instancēm. Sapnī tādas afēras bija pilnīgi iespējamas, un rezultātā es būtu kļuvusi par Martu Annu Terēzi.

Well. Wtf?

Mana doma sapņa laikā bija - damn, tagad būs divas vārda dienas pēc kārtas, jo Annas ir dienu pirms Martām.

Turklāt, man vārds Terēze nemaz nepatīk. Nu, sev noteikti nepatiktu. Asociācijas ir tikai un vienīgi ar Māti Terēzi, paldies manam reliģiskajam backgroundam. Es un kaut kas garīgi-apgarots? Jā, kā tad. Esmu pārāk nihilistiski-ciniska tam visam. Jā, bet vairāk vārdu iehavošana gan man cepīja, pat ja kaut kādas Terēzes-šmerēzes forma.

Oh, well.

šodien taču tēts ritentiņu atvedīs no Liepājas hercogistes!

Jau kaļu ambiciozus plānus par ripināšanos visos virzienos un whatnot. Baigais diideklis.
Un kur tagad garumziimes aizgaaja, eu?