Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.

DELFI: Gredzens televīzijas sejai Armandam Simsonam rokā vairs nav, tomēr šobrīd tas karājas viņa kaklā. Kad žurnāls "Privātā Dzīve" vaicāja, vai gredzens tiks kādudien uzvilkts atpakaļ pirkstā, Armands sacījis: "Šad tad ir arī labi nezināt, kas notiks tālāk..."

Iveta un Armands Simsoni ir laulībā teju 22 gadus, turklāt sagaidījuši pasaulē četrus bērnus, taču šobrīd abu attiecības nonākušas strupceļā. Televīzijas raidījuma "Superbingo" vadītājs Simsons forumā "Līdere" dalījās ar emocionālu stāstu, kura laikā viņš novilka kreklu un pār savu ķermeni pārlēja sarkanu krāsu, kas simbolizēja asinis. "Iekšējo asiņošanu neviens neredz," norādīja Armands Simsons.

Emocionālo vēstījumu Armanda sieva gan nav redzējusi.

Latvijas Banka izlaiž monētu "Līgavas vainags ar kristāliem".

Wiki: A subculture known as party and play is based around sexual activity and methamphetamine use. Participants in this subculture, which consists mostly of homosexual male methamphetamine users, will typically meet up through internet dating sites and have sex. Because of its strong stimulant and aphrodisiac effects and inhibitory effect on ejaculation, with repeated use, these sexual encounters will sometimes occur continuously for several days on end.

Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

domāju, drīzumā nāks atklātībā satriecošā info, ka šlesers uz epšteina salas reiz uzstājās kā dīdžejs ar basiem no iekšienes

Digitalizēju 44., 45. gada saraksti, un man liekas, tūlīt raudāšu. Tur ir visas kara/pēckara šausmas: vairākkārt raksta evakuētie bērnunami, kas sapņo atgriezties Latvijā, kareivis interesējas par demobilizāciju, bezdarbnieks meklē piepelnīšanās iespējas... Katalogā katra vēstule ir tikai viena rindiņa, bet aiz katras no šīm rindiņām slēpjas vesela traģēdija. Man grūti to ievadīt un aizmirst.
Ir, protams, arī vesela kaudze pilnīgi bezjēzīgu sēnalu kā lūgums palīdzēt noorg. rakstn. Majora G. Šmerlinga lekciju par tēmu "Pad. L. atbrīvoš. karavīru daiļrade" vai Sark. arm. gadadienu, vai kuriozi kā "Palīgā, Jūsu šoferis neatdod man manas klavieres".

no matter how much darkness you are given in your life, it will never be bigger than the light you are given.

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

Šodien gāju pa ielu, muti atplētusi, un grozīju galvu uz visām pusēm. Jo man ir jaunās brilles un es beidzot redzu!
It kā mīnusiņi maziņi, bet starpība - milzīga...

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”