- Bet kā tu to dari? Kad es paņemu sev mellenes, nekad nav tik garšīgi kā tad, kad Tu man viņas iedod. Bet nopietni! Kā?
Darbiņā apspriežam pasauli saskaņā ar Krievijas propagandu.
- Pie visa, protams, amerikaņi vainīgi. Pat pie zemestrīces Turcijā.
- Nu, re, tad jau drīz viss atrisināsies. Amerikāņiem tikai jāsarīko zemestrīce Maskavā.
- Zem Kremļa, piemēram. Lai sabrūk Sarkanais laukums kā tai filmā ar Tomu Krūzu.
- Vai zem Rubļovkas. Lai Putina dāča izjūk!
FB ziņo, ka šodien divām sievietēm dzimšanas dienas. Vienai paliek 42, otrai - 84.
Un viņas abas ir foršas! Un tiešām iedvesmojošas.
/ Un uz mazu mirkli iedomājos, ka varbūt pat man viss vēl nav beidzies. /
// un tad man sāk asiņot deguns. paldies, providence. //
Es padodos. Draugi ceļotāji, kā Londonā vislabāk maksāt par sabiedrisko transportu? Ieplānots metro un Getvikas ekspresis. Ir vērts pirkt to Oyster card? Vai der parastā, pīkstināmā Swedbank karte?
Šonakt Lauvu nolaupīja vampīri, pareizāk sakot, vampīres. Un es izfiškoju, ka arī man jākļūst par tādu, lai izglābtu bērnu.
// ar Lauvu jau jokojām, ka drīz viņš no rīta vienkārši apjautāsies: "Nu mammīt, kas mani nolaupīja šonakt?"
Cibā jau drusku tika apspriests apburbuļojošais stāsts, kad satracināts vācu baleta horeogrāfs apsmērēja kritiķi ar sava suņa mēsliem. Tagad viņš (horeogrāfs, nevis suns vai mēsls) paziņojis, ka viss noticis "mirkļa karstumā".
Es uzreiz sāku kasīt aiz auss un domāt, kas īsti domāts ar "karsto mirkli"? Kad konkrētais dancātājs, neko ļaunu nedomājot, pilnīgi nejauši, iestūķēja suņa maisu sev smokinga kabatā? Vai kad pirmizrādē to pavisam neplānoti izvilka ārā?
Labāk būtu stāstījis, ka viņam vienā kabatā bija, teiksim, cigaretes, kamēr otrā - suņa maiss, un viņš vienkārši sajauca puses - tas būtu ticamāk.
https://www.msn.com/en-xl/news/other/ge
// jēziņ! Tas taču ir tas pats, kas pie mums "Ņižinksi" iestudēja!
Izrādās, ka google translate "tizls" tulko kā "little" vai "маленький".
- Ja Tu tikai varētu iztēloties, kā Tu man esi apnicis. Bet Tu nevari! Nevari, jo Tev vispār nav iztēles...
Ja vešmašīnā ar baltu un melnu veļu ielej veļas balinātāju, rezultātā iegūst 1 ļoti stilīgu gandrīz batikotu melnu kreklu ar oranžiem ornamentiem, kā arī 1 melnu zeķi un 1 apakšbikses, kurās, liekas, kaut kas ir uzsprādzis.
/ bet galvenais, ka Lauvas koncertkrekls spoži balts, rīt tas būs vajadzīgs /
Slepenībā (jo atklātībā man ir ļoti, ļoti daudz darba un es to patiešām arī veicu) un pa drusciņām skatos Espo čempionātu daiļslidošanā. Uzpildos ar pārpasaulīgu daili un dažiem viediem padomiem no maniem mīļākajiem LV sporta komentētājiem ("arī slikta pieredze ir pieredze!" un "varbūt divi kritieni šogad iekļauti obligātajā programmā sievietēm?")
Deniss Vasiļjevs - malacis, gudrinieks, teicamnieks, skaistulis; mans jaunais izpūrušais slikto matu dienu elks. Un vispār, visus un visas mīlu!
ps - šo ierakstu vien pārtrauca 1 telefona zvans un 2 e-pasti. Un oficiāli šodien man ir brīvdiena, ja.
Bet, ja nopietni, par cibu nezinu, šeit, pie mums, viss, protams, ir citādāk un vispār - daudz labāk nekā jebkur citur uz zemes, bet LV sabiedrība kopumā atturībniekus neieredz, iespējams, tikpat kvēli kā homoseksuāļus. Pietiek palasīt kaut vai kādus delfi komentārus pie rakstiem par attiecīgajām novirzēm un tās skartajiem.
Vakar ar Mamā bijām uz baleta "Like Water For Chocolate" tiešraidi Apollo Akropolē. Sākumā dikti nopriecājāmies - lūk, kultūra beidzot atceļojusi no Londonas Karaliskās operas līdz pat Ķengaragam, osom. Tikai pamazām sākām aizdomāties, vai Ķengarags vispār tādam lielam godam ir gatavs. Jo visu izrādi - kas bija patiešām ļoti laba - nācās stipri koncentrēties, lai skatuvi nenozagtu blakussēdošie gopņiki, kas visas trīs stundas ēda, dzēra, runāja (galvenokārt par to, ka uz baletu nekad vairs neies) un čaukstināja papīrus.
Atsevišķa atkāpe par ēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk ēst. Tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Es to daru daudz un bieži, varētu pat teikt - katrā izdevīgā brīdī. Taču pat es nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds ietu uz Karalisko baletu, padusē iežmiedzis spaini ar Kentuki vistu spārniņiem. Vai divus milzu Mahimas maisus ar čipsu pakām unn šokolādi. Vai pasūtītu sev lielo picu uz zāli.
Sākumā es sevi mierināju, ka neviens taču nevar ēst trīs stundas no vietas. Nu, paēdīs pirmajā cēlienā, un tad beigs skrāpēt šķīvjus ar dakšiņām. Paliks vēl divi cēlieni. Ha ha ha.
Starp citu, uz šo seansu biļetes neviens nepārbaudīja. Tā kā varbūt visi šie alu cilvēki vienkārši bija sataisījušies uz "Juras laikmeta parku", bet sajaukuši zāles.
Nu, bet balets lielisks. Tas bija visu šo ciešanu vērts. Ja sanāk, noteikti aizejiet.
Vēl pa nakti vispirms Lauvam bija iesnas, deguns ciet/ acis vaļā, utt, viss parastais stafs, kad viņš beidzot aizmiga, es ilgi vārtījos pa gultu, līdz beidzot aizmigu un murgoju par vecmāmiņu: man zvanīja, ka viņa pieķerta, braucot bez biļetes, un aizvesta uz policiju, bet tur izrādījies, ka viņai vispār briesmīgi parādi un viņa izsludināta meklēšanā, un viņa pati neko lāga nesaprot, jaucās kaut kādos vecos notikumos vēl no Lauvas piedzimšanas*, es lūdzos, lai ļauj parunāt ar viņu pašu, ka esmu mazmeita, vai varu atbraukt un kaut ko darīt, un pamodos pavisam nosvīdusi.
* tad es viņu pēdējo reizi arī sapnī redzēju, nu ja, viss loģiski, par turpmāko dzīvi mēs runājušas neesam.
Tas, ka mani vaino pie kaut kā, ko es vispār neesmu darījusi, vai vēl trakāk - pie kaut kā, kas ir nodarīts man, vienkārši sūkā. Tas ir tik cūcīgi negodīgi!
- Šitās padomju enciklopēdijas arī metīsim ārā. Es savējās jau izmetu.
- Man gan joprojām mājās stāv. Zem gultas.
- Lai gultai kāja nesabrūk?
- Jā.
Šorīt nogulējām ansambli. Nolēmām nekur neskriet, izlaidīsim. Aha. Aha, aha, aha. Pēc brīža Lauvam piezvanīja skolotāja (!), izmazgāja mums abiem galvas (!!) pēc pilnas programmas (!!!), trešdien skate, kā tad tā, kā tad tā, ko viņai darīt. A ko man tagad darīt, laiku pagriezt atpakaļ, vai. Neteicu neko, izņemot "piedodiet, atvainojiet", iestūmu zvēru karali taksī, uz mēģa beigām ieradīsies, tagad jūtos pēc izkakātas krizdoles. Lielisks dienas iesākums.
Jābeidz domāt par tiem, kas nedomā par mani. Un par tiem, kas domā visādus, teiksim pieklājīgi, pekstiņus. Ir labākas lietas, ko darīt!
Iespējams, kaķim nav nekāds PTSS. Kaķim vienkārši gribas spēlēties.
- Kaķis ir medīgs, medīgs, medīgs, - es gavilēju, izklaidējot kaķi ar striķītī iesietu papīru.
- Kaķis ir medieval, - precizē Lauva.
Un pie mājas saplīsa atkritumu maiss. Dabūju iet pēc cita un visu mēslus lasīt no asfalta. Kas pa dienu!
Brīnums, ka vēl nedabūju no kāda bietē, ka nav pietiekami tīri nokopts.
Izskatās, ka Gizmo ir posttraumatiskā stresa sindroms pēc audzēja ārstēšanas. Šodien viņš man ieleca plecā - bez jebkāda iemesla un brīdinājuma. Asiņaini skrāpējumi pat cauri biezākajam halātam. Laime ta laime, bet jāmeklē kaut kādas nomierinošās drapes kaķiem.
Kaimiņi aiz sienas savukārt šodien visu dienu svin - aizvien pieaugošā skaļumā. Varbūt Ķīniešu Jauno gadu. Nu, cerams, ka nesvinēs visu gadu.
Es toties bindžoju ar "Black Buttler" 2. sezonu.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)