Šodien adresēju Gizmo diezgan garu runu, kurā apspriedu mūsu attiecību paradoksalitāti. Es teicu apmēram tā: "Cienījamais kaķi! Kā tas nākas, ka mana drausmīgā reputācija ir izplatījusies tuvu un tālu, tikai tu par to nekā nezini? Tu nezini, ka esmu ļauna, cietsirdīga, sadistiska, nodevīga, melīga briesmone? Cik bīstama un nekrietna es esmu? Cik garīgi nelīdzsvarota? Noteikti bija vēl kaut kas, ko es aizmirsu. Jo ja tu to visu zinātu, tu manas pavēles izpildītu drusku ātrāk. Vai, pareizāk sakot, tu vispār izpildītu vismaz kādas manas pavēles, teiksim, atbrīvotu manu krēslu."
Bet viņš par to nekā nezin, lai gan dzīvo ar mani dienu un nakti gadiem ilgi.