10:22 am - Dienas vārds: Stubentiger
Tāda sajūta, ka man ir sešas, ja ne septiņas darbadienas nedēļā - vienkārši dažās es ceļos vēlāk, kamēr citās beidzu strādāt ātrāk.
- Kas tas ir, ja cilvēks visu laiku sauc sevi par "padevīgo kalpu"? Tie ir kaut kādi mazvērtības kompleksi?
- Tie ir meli...
Gizmo ir atlabis tiktāl, ka sācis atkal plēst tapetes. To viņš nebija darījis, šķiet, gadiem.
Bet šo es no tiesas iesaku visiem, kam sirds vietā nav ķieģelis. Divas, trīs un četras kājas jeb meitene, ķeblītis un kaķītis: viņi visi ir tik apburbuļojoši, ka to nemaz aprakstīt nevar. Un, protams, the durvis.
Smieklīgi, skumīgi un maģiski skaisti.
PS Skaitās 12+, bet nekā tāda tur nav - un Lauva teica, ka tā esot 2. episkākā filma, ko viņš dzīvē esot redzējis. 
Taisamies uz darbu un skolu.
- Dažreiz man liekas, ka manā apkašveļas atvilktnē ir kaut kas dzīvs.
- Čūskas?
- Zeķubikses!
Šorīt no paša rīta mūsmājās ieradās neliela auguma vīrs, pēc skata izliets Zeļenskis, atvainojās, teica, ka esot no Ukrainas, latviski vēl tikai mācoties, vai varot runāt krieviski, es teicu jā jā, konechno. Un tad viņš ļoti ātri nomainīja TV dekoderi, un tagad man atkal ir TV!!! Urā!
// tā sapriecājos, ka aizskrēju uz darbu bez talona, atslēgām, un miskasti aizmirsu izmest. Un atpakaļ ceļā, protams, pat kontrole bija. Gan labsirdīga - apžēlojās par manām suņa acīm un apliecību.
/// toties vakariņas ēdot, jau noskatījos sižetu par vecenīti, kas pusnaktī izsaukusi policiju, jo kaimiņš viņai neļaujot savu miskasti turēt kāpņu telpā. Viņai par bēdām, policija domāja tieši tāpat.
Vakar ap mūsmājām staigāja kāds dīvains pilsonis, dzeltenos šortos un gumijniekos. Bija dikti sašutis, ka viņu nelaižot mājās. Mēs, jāatzīst, arī nelaidām.
- Un ja viņš piepeši parādīsies aiz loga? - kalkulēja Lauva. - Es skriešu pēc naža!
- Ja viņš piepeši parādīsies aiz loga, trešajā stāvā, mēs skriesim pēc krucifiksa!
Šodien - klusā Sestdiena, ko atzīmēju ar nelielu eksorcisma seansu.:max_bytes(150000):strip_icc():focal(749x0:751x2):format(webp)/the-popes-exorcist-022223-3-7c6fe037740d4e3db9c3cee301e61990.jpg)
Nu, tā, tā. Krovs ir labs aktieris, arī pārējie turējās godam un ideja par inkvizīciju kā par sātana plānu pavisam neslikta, bet kopumā godam pelnītas 6 zvaigznes imdb.com. Vairāk es arī nedotu.
ps - sakoncentrēties droši vien traucēja arī informācija par šīs filmas reālo prototipu, īsto pāvesta eksorcistu, kas, liekas, bijis diezgan murgains čalis - piemēram, viņš par sātanu lamatām uzskatīja arī jogu un Harija Potera grāmatas. Lai nu paliek joga, par to es arī sevišķi augstās domās neesmu, bet ar Potera noliedzējiem man nekad nebūs pa ceļam, lai nemaz nemēģina.
Tā kā Lauva pamodās sešos no rīta, desmitos bijām vietējā atrakciju parkā un pēc tam - Dungeons and Dragons. Filmu izvēlējos es, mums abiem dikti patika.
Pasaules čempionātu daiļslidošanā skatos tik lēnām, ka tikai šodien uzzināju, ka Itālijas sportistu trenē krievu cilvēkēdāja Tutberidze.
Pats Daniels Grassls to nokomentējis, ka "sports nav politika" un "esmu pārliecināts, ka viņai ar Valijevas dopinga skandālu nav nekāda sakara".
Interneti, protams, uzsprāga spriedelējumos, vai viņš tiešam ir dumš vai tikai izliekas.
Oxxxymiron, protams, zašibis. Divas stundas džeks nodragāja viens pats, bez iesildītājiem un viesiem, ja neskaitos tos melnos tūkstošus, kas zālē, pa vidu, kamēr noplīsa bīts, paguva aptaujāt, no kurienes dārgā auditorija ieradusies, atsevišķi pateikties visiem ukraiņiem, kas atnākuši uz vietu, kur tik daudz krievu, un pajokot par to, ka neaicinās nevienu sēsties, jo tikko no Krievijas un tur šim vārdam nelāga konotācija, tāpēc "tagad tuvosimies visi Zemei".
Parasti nefilmēju koncertus, un uzskatu to par mēreni nejēdzīgu nodarbi, pat ņemot vērā dzīves kopējo nejēdzību, bet šoreiz drusku no savas dārgās, zemei attālinātās vietas pafilmēju gan, un katru reizi, kad noskatos, sajūtos drusku laimīga.
Ko lai kopumā saka: ceļojums norisinājās neticami veiksmīgi. Mēs neko nepazaudējām - ne mūsu abu vienīgo bankas karti, kas vienlaikus bija arī metro, autobusu un taksi biļete, ne koferus, telefonus vai Lauvas skolēnu apliecību, un pa lielam, pat ne taisnākos un ātrākos ceļus
Vēl vairāk, mēs atradām un apskatījām gandrīz visu no ieplānotā, un pat par 1 muzeju vairāk nekā plānots.
Lauva ir izaudzis par labāko ceļabiedru, kāds vien man dzīvē ir bijis: viņš neslikti orientējas pavisam svešās vai vienu reizi redzētās vietās, viņam ir jaukas intereses, bezbēdīgs humors un līdzsvarota, nomierinoša attieksme. Un konfliktus viņš risina emocionāli nobriedušā veidā.
Ir iztērēta kaudze nauda. Toties riktīgi Uzpildītas enerģijas un pašapziņas baterijas - jo, re, par spīti visai manai neticībai un šaubām, izdevās. Mums divatā. Tikai mums. Milzīgā, svešā pilsētā. Un viss. Urā!
Koleģis saposies uz centrālo ofisu pēc kabatiņām, līmlapiņam u.c. svarīgām lietām.
- Vai vēl kaut ko vajag atnest?
Es, pēc mirkļa pārdomu:
- Jā, man noderētu jauns džemperis. Varat, lūdzu, ieiet New Yorker - tas taisni pa ceļam sanāk?
Cūkkārpas 4., aizliegtais lāsts: Fakus Retardus!
Vecs cepetis, bet šodien pati papriecājos par to, cik komplicēta ir vērtējumu sistēma 4. klasē. Vēl komplicētāka par priekšmetu nosaukumiem. Piemēram, "Sociālajās zinībās un vēsturē" Lauvas sniegums šogad novērtēts ar "7", "10", "9", "88,89%" un "i", kas droši vien nozīmē "ieskaitīts".
It sevišķi tie supersmalkie procenti - interesanti, kā tie tiek aprēķināti? Kādas mikroskopiskas sociālo zinību nianses šeit tiek analizētas? Un ja es apstrīdētu vērtējumu un pieprasītu, piemēram, "89,25" - ar kādiem argumentiem mani atšūtu?
Poļu saldētās gailenes izrādījās rūgtas. Es, jāatzīst, biju dzirdējusi, ka ar saldētām gailenēm tā mēdzot gadīties, tikai nebiju dzirdējusi, ka kāds tādas mēģinātu tirgot.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
