12:47 pm - Beidzot saprotu, kāpēc daži vispirms pārbrauc man pāri ar ceļa rulli un tad ļoti apvainojas
Skatos The Empty Man. Bariņš pusaudžu nakts vidū spriedelē par to, ka derētu izsaukt Tukšo vīru. Kāds vēlas precizēt, kas tas tāds.
- Pirmajā naktī tu viņu dzirdi. Otrajā - ieraugi. Un trešajā viņš Tevi nogalina...
- Jēziņ, Mendij, cik Tev gadu? Es eju mājās, man rīt sešos peldēšanas treniņš.
/ pasmējos. Tā laikam ir pieaugšana - kad no trenera baidies vairāk nekā no slepkavnieciskiem spokiem. /
// kopumā par filmu varētu teikt, ka tā sastāv no vairākām pat visai nesliktām daļām, galvenā bēda - tās vienkārši ne par ko nestiķējās kopā. šeit, teiksim, ir neslikts pusaudžu eksorcistu gabals, viegli nodzēries bijušais policists - bērnu glābējs un globālu sazvērestību atmaskotājs, kā arī vairāki Āzijas kalnos pazuduši tūristi. labticīgajam skatītājam beigās jautājumu ir vairāk nekā viktorīnā, galvenais no tiem - WTF.
Taksists uzmundrina gājējus pie pārejas:
- Nu, ejiet, ejiet. Zaļais vairs zaļāks nebūs!
Labrīt! Pa ceļam uz darbu un nometni jau sa*isos meistarībā un gandrīz izstūmu mūs abus pa durvīm stundu pirms īstā laika. Stundu, Karl! Stundu miega, ko mums neviens neatdos. Nabaga pusaudzis, kuru gādīgi biju paspējusi ietīstīt kādās 6 apģērbu kārtās, tā teikt, visādiem dzīves gadījumiem, nosēcās vien.
Parādīju Lauvam veicināto, lai gan neuzvarējušo Aspazijas pieminekļa vizualizāciju - milzu galvu starp puķītēm.
- Izskatās pēc dārza rūķa, ne?
- Pēc brokoļa, - lietpratīgi teica Lauva.
Vakar ar Lauvu bijām Līvu Akvaparkā. Pēc tam vēl visu nakti sapņos turpināju staipīt tās milzīgās, dzeltenās piepūšamās šļūcamlaivas.
Stāstu Lauvam par sapni, kurā paslēpos no mūsu iemīļotā anime varoņa. Un tad viņš mani pamanīja, un es teicu: "Catch me if you can!" un aizmuku. Bet viņš pazuda!
- Ja tu to atceries, tad tas piepildīsies, - prātīgi teica zvēru karalis.
- Man liekas, tas jau ir piepildījies, - es atzinu pēc pārdomu mirkļa, - Mani vispār neviens nemeklē!
Lauva ir atgriezies, es viņu ietupinu dīvānā pareizā pozā (potīti gaisā).
- Cik ilgi man tā jāsēž? Kādu stundu?
- Principā pāris dienas...
Čilojam mājās, Lauva spridzina savu Rasēna paku uz balkona. Zvana kaimiņiene (palama "Kuce no 5. stāva", jo viņas suns vienmēr klūp visiem virsū un viņai tas liekas pilnīgi ok). Krieviski interesējās, ko Lauva dara, viņai tas traucē stādīt rozes zem balkona. Pārvaru kārdinājumu atbildēt, ka Lauva salutē aiz priekiem par Prigožina sakāvi. Priecīgi paskaidroju, ka Lauva vienkārši izklaidējas, kaimiņienei virsū neko mest netaisās, un vispār viss ir beidzies (uz šodienu), jauku dieniņu, bučas, bučas.
Šodien ar Lauvu izbraucām pa kanālu ar ūdensvelosipēdu. Nebiju braukusi ar tādu gadus 20, jo pirmā pieredze savulaik izvērtās mēreni katastrofāla - braucām divatā ar Lauvas tēvu, un pirmo reizi dzīvē galīgi saplēsāmies. Labi, man visa tā riņķošana un pilnīgā nespēja noturēt jel kādu kursu patiesībā likās diezgan smieklīga, bet K. pilnīgi nopietni sadusmojās un apvainojās.
Toties ar Lauvu mums viss gāja kā smērēts. Vienojāmies, ka svira darbojas kā aste - tai jābūt pretēji virzienam, kurā vēlies doties, un saskanīgi elšot un svīstot izkuģojām kanālu visos virzienos. Un pat nepakļuvām zem kāda no kanāla kuģīšiem - kā iepriekšējā reizē, kad braucām ar kanoe.
Cerams, ka rītdien kājas nenokritīs no neierastās piepūles.
Tā kā darbiņa slotas virsoperatore izbauda godam pelnīto atvaļinājumu, šodien varu prokrastinēt ar lupatu rokā.
Vēl brīvdienās ar zināmām mokām skatījos Discovery History pārraidi par Kleopatru VII un Ptolemaju X. Viens no moku iemesliem bija latviešu ierunātājs, kas karaliskās personas spītīgi sauca par Kleopatru Vī un Ptolemaju Iks. Vai tā ir kāda jaunā norma vai vienkārši džeks pajokoja?
Otrs moku iemesls bija rašu nekonsekvence - ģimenā ar diviem brāļiem viens (labais, protams) bija baltais, kamēr sliktais laika gaitā kļuva aizvien tumšādaināks. Man liekas, tas gan būtu skandāls jebkurā ģimenē jebkuros laikos.
Pirmdienās mēs joprojām ejam uz kino, atbalstīt kapitālismu. 
Es tikmēr cenšos saņemties, celties un iet kravāties, jo rīt jau no paša rīta pēc saules uz S-krastiem.
Pirmos soļus šai virzienā gan jau spēru, jo pašā vakarā izrādījās, ka beigušās Lauvas brokastu pārslas un mīļākais citrusu ūdens. Nolēmu, ka fizisko soļu man šodienai pietiks, un pirmo reizi mūža iemēģināju Wolt market. Lūk, šis bija viens pareizs lēmums. Īstā citronūdens nebija, nekas, bija visādi citi, dažādas uzkodas, īstais kefīrs, un pēc 20 minūtēm viss bija klāt. Piegāde - 1,4 eiro. Īpašais bonuss - Gizmo mīļākā paika par veco cenu (-10 centi par vienību, salīdzinot ar Maximu vai Rimi).
Hau, esmu runājis, mani gaida līdzņemamo lietu saraksti un visādas mugursomas.
Aizdevāmies uz mazo cilvēku Praidu - saldējuma festivālu Vērmaņdārzā.
Sākšu ar pozitīvo - tika pūsti lieli, skaisti ziepju burbuļi, vējš tos dzenāja uz visām pusēm, skats ļoti instagramīgs, un bērni lēkāja tiem pa apakšu spiegdami un putaini. Vēl bija koncerts, estrāde gan bija tik ļoti ielenkta, ka redzēt nevarēja neko, bet brīžiem varēja dzirdēt dažādas vismaz manai ausij patīkamas latvju repa skaņas.
No ne tik labām ziņām - viss pārējais.
Nu, moins, tas tik bija uzmetiens. Ja biju sasapņojusies par dažnedažādu veidu salčukiem, bezgalīgu daudzveidību un jauniem garšas atklājumiem, tad realitātē bija pārstāvētas akurāt 2 firmas, un tās pašas, Pols un Ekselence, ko var nopirkt pilnīgi visur. Šeit gan īpašā nianse bija tāda, ka uz saldējumiem bija jāstāv vismaz pārsimts metrus garās rindās, jo cilvēku bija vismaz tūkstoši desmit. Vēl uz visu šo pulku bija vienas bezmaksas piepūšamās atrakcijas - kādi no laimīgajiem vecākiem blakus atzinās, ka ar bērniem esot stāvējuši rindā uz šo unikālo iespēju 2 stundas. Divas stundas!!!! Es ir mēms.
Šajā brīdī mēs ar Lauvu saķērāmies rokās un draudzīgi aizgājām uz tuvāko Narvesen, kur tikām pie saldējumu kokteiļiem, hotdogiem un limonādēm uzreiz. Un tad tipinājām uz Krastmalas Lido, kur 30 minūtes uz dažāda veida piepūšamajiem maksā, ja nemaldos, joprojām tikai 4 eiro. Atrakcijas tur vispār ir visvisādas, Lauva izvēlējās bumbu, kurā paripināties pa baseinu, bez maksas apskatījām trusīšus, vistas, kazās un aitas mini Zoo, un, remdējot kārtējo izsalkumu, papriecājāmies par muzikālo skulptūru, un tad jau, pavisam bez spēka, arī ripojām mājup. Lauva bija tik pārguris, ka atlūza pirms deviņiem, lasīdams savu obligāto vasaras literatūru.
Hermanis atkal soctīklos izsmej oponentu ārieni. Un tad brīnās, kāpēc neviens ar viņu strādāt negrib...
Nezinu, kāpēc "Argonautiem" imdb.com ir tik zems vērtējums. Nekautrīgi smieklīga un pozitīva multene par visa veida nederīgajiem: mazajiem, vecajiem, slimajiem, tievajiem, resnajiem vai vienkārši beigtajiem. Keep moving in rigth direction!
Un jā, es zinu, ka sengrieķiem nebija robotu vai runču vārdā Sems. Bet nu dieva dēļ...
Pirmdienas, kā zināms, man brīvdienas, tāpēc piedāvāju kopā ar mani uzspēlēt nelielu spēlīti, kuru nupat pati izdomāju.
Kāds mutes bajārs internetos sola palīdzēt (par nelielu, bet taisnīgu samaksu, protams) sievietēm un atklāt, ar kādiem četriem vārdiem var atgūt vīrieti, kurš liekas zaudējis visu interesi par attiecībām. Nu, tā, lai šis neceļos noklīdušais pielūdzējs uzreiz saprastu, kādu dārgumu pakāsis un mestos savu kļūdu labot uz karstām pēdām, piedāvājot savu roku, sirdi un visas citas ķermeņa daļas, kas vien ietilpst komplektācijā.
Pakasīju aiz auss un nolēmu, ka mans variants būtu: "Nupat vinnēju miljonu loterijā!"
Jūsu varianti?
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
