Šodien ar Lauvu izbraucām pa kanālu ar ūdensvelosipēdu. Nebiju braukusi ar tādu gadus 20, jo pirmā pieredze savulaik izvērtās mēreni katastrofāla - braucām divatā ar Lauvas tēvu, un pirmo reizi dzīvē galīgi saplēsāmies. Labi, man visa tā riņķošana un pilnīgā nespēja noturēt jel kādu kursu patiesībā likās diezgan smieklīga, bet K. pilnīgi nopietni sadusmojās un apvainojās.
Toties ar Lauvu mums viss gāja kā smērēts. Vienojāmies, ka svira darbojas kā aste - tai jābūt pretēji virzienam, kurā vēlies doties, un saskanīgi elšot un svīstot izkuģojām kanālu visos virzienos. Un pat nepakļuvām zem kāda no kanāla kuģīšiem - kā iepriekšējā reizē, kad braucām ar kanoe.
Cerams, ka rītdien kājas nenokritīs no neierastās piepūles.
Tā kā darbiņa slotas virsoperatore izbauda godam pelnīto atvaļinājumu, šodien varu prokrastinēt ar lupatu rokā.
Vēl brīvdienās ar zināmām mokām skatījos Discovery History pārraidi par Kleopatru VII un Ptolemaju X. Viens no moku iemesliem bija latviešu ierunātājs, kas karaliskās personas spītīgi sauca par Kleopatru Vī un Ptolemaju Iks. Vai tā ir kāda jaunā norma vai vienkārši džeks pajokoja?
Otrs moku iemesls bija rašu nekonsekvence - ģimenā ar diviem brāļiem viens (labais, protams) bija baltais, kamēr sliktais laika gaitā kļuva aizvien tumšādaināks. Man liekas, tas gan būtu skandāls jebkurā ģimenē jebkuros laikos.
Pirmdienās mēs joprojām ejam uz kino, atbalstīt kapitālismu. 
Es tikmēr cenšos saņemties, celties un iet kravāties, jo rīt jau no paša rīta pēc saules uz S-krastiem.
Pirmos soļus šai virzienā gan jau spēru, jo pašā vakarā izrādījās, ka beigušās Lauvas brokastu pārslas un mīļākais citrusu ūdens. Nolēmu, ka fizisko soļu man šodienai pietiks, un pirmo reizi mūža iemēģināju Wolt market. Lūk, šis bija viens pareizs lēmums. Īstā citronūdens nebija, nekas, bija visādi citi, dažādas uzkodas, īstais kefīrs, un pēc 20 minūtēm viss bija klāt. Piegāde - 1,4 eiro. Īpašais bonuss - Gizmo mīļākā paika par veco cenu (-10 centi par vienību, salīdzinot ar Maximu vai Rimi).
Hau, esmu runājis, mani gaida līdzņemamo lietu saraksti un visādas mugursomas.
Aizdevāmies uz mazo cilvēku Praidu - saldējuma festivālu Vērmaņdārzā.
Sākšu ar pozitīvo - tika pūsti lieli, skaisti ziepju burbuļi, vējš tos dzenāja uz visām pusēm, skats ļoti instagramīgs, un bērni lēkāja tiem pa apakšu spiegdami un putaini. Vēl bija koncerts, estrāde gan bija tik ļoti ielenkta, ka redzēt nevarēja neko, bet brīžiem varēja dzirdēt dažādas vismaz manai ausij patīkamas latvju repa skaņas.
No ne tik labām ziņām - viss pārējais.
Nu, moins, tas tik bija uzmetiens. Ja biju sasapņojusies par dažnedažādu veidu salčukiem, bezgalīgu daudzveidību un jauniem garšas atklājumiem, tad realitātē bija pārstāvētas akurāt 2 firmas, un tās pašas, Pols un Ekselence, ko var nopirkt pilnīgi visur. Šeit gan īpašā nianse bija tāda, ka uz saldējumiem bija jāstāv vismaz pārsimts metrus garās rindās, jo cilvēku bija vismaz tūkstoši desmit. Vēl uz visu šo pulku bija vienas bezmaksas piepūšamās atrakcijas - kādi no laimīgajiem vecākiem blakus atzinās, ka ar bērniem esot stāvējuši rindā uz šo unikālo iespēju 2 stundas. Divas stundas!!!! Es ir mēms.
Šajā brīdī mēs ar Lauvu saķērāmies rokās un draudzīgi aizgājām uz tuvāko Narvesen, kur tikām pie saldējumu kokteiļiem, hotdogiem un limonādēm uzreiz. Un tad tipinājām uz Krastmalas Lido, kur 30 minūtes uz dažāda veida piepūšamajiem maksā, ja nemaldos, joprojām tikai 4 eiro. Atrakcijas tur vispār ir visvisādas, Lauva izvēlējās bumbu, kurā paripināties pa baseinu, bez maksas apskatījām trusīšus, vistas, kazās un aitas mini Zoo, un, remdējot kārtējo izsalkumu, papriecājāmies par muzikālo skulptūru, un tad jau, pavisam bez spēka, arī ripojām mājup. Lauva bija tik pārguris, ka atlūza pirms deviņiem, lasīdams savu obligāto vasaras literatūru.
Hermanis atkal soctīklos izsmej oponentu ārieni. Un tad brīnās, kāpēc neviens ar viņu strādāt negrib...
Nezinu, kāpēc "Argonautiem" imdb.com ir tik zems vērtējums. Nekautrīgi smieklīga un pozitīva multene par visa veida nederīgajiem: mazajiem, vecajiem, slimajiem, tievajiem, resnajiem vai vienkārši beigtajiem. Keep moving in rigth direction!
Un jā, es zinu, ka sengrieķiem nebija robotu vai runču vārdā Sems. Bet nu dieva dēļ...
Pirmdienas, kā zināms, man brīvdienas, tāpēc piedāvāju kopā ar mani uzspēlēt nelielu spēlīti, kuru nupat pati izdomāju.
Kāds mutes bajārs internetos sola palīdzēt (par nelielu, bet taisnīgu samaksu, protams) sievietēm un atklāt, ar kādiem četriem vārdiem var atgūt vīrieti, kurš liekas zaudējis visu interesi par attiecībām. Nu, tā, lai šis neceļos noklīdušais pielūdzējs uzreiz saprastu, kādu dārgumu pakāsis un mestos savu kļūdu labot uz karstām pēdām, piedāvājot savu roku, sirdi un visas citas ķermeņa daļas, kas vien ietilpst komplektācijā.
Pakasīju aiz auss un nolēmu, ka mans variants būtu: "Nupat vinnēju miljonu loterijā!"
Jūsu varianti?
Atzīšos, ka arī mani cibā savulaik ir nodoksojuši. Turklāt tas pats cilvēks, kas pēc pāris mēnešiem doksošanā publiski apvainoja mani. Lai gan varu sist roku pie krūts un apzvērēt, ka nekad neesmu ko tādu darījusi.
Un es zinu, ka mana ciba tiek pārstāstīta, kam vajag (lai cik neticami, bet jā - ir tādi, kuriem to acīmredzot vajag. weird as fuck)
Līdzjūtības visiem, kas ar šo saskārušies.
Praids parībēja zem darbiņa logiem, bet es nekā neredzēju, jo bija atnākuši apmeklētāji un gribēja grauzt zinību granītu par visu naudu.
Kopumā mēs darbiņā esam ļoti jautrs pulciņš. Tā šodien, plānojot kārtējo pasākumu, iedvesmojāmies Bīna Vistlera "Mātē" un "Jāņa Indiāņa" franšīzē.
Vasara ir sākusies!
Tas nozīmē, ka:
- var celties astoņos, nevis sešos. Urā!
- tramvajā iekāpj džeks, kuram uz krekla rakstīts "get the good". Un kamēr tu mierīgi apceri, vai viņš būtu tas labais, kas tev šodien vajadzīgs, izrādās, ka no viņa nes pēc sviedriem. Un nevis vienkārši nes, bet TĀ nes, ka turpmāko braucienu tu nesaproti - vemt vai ģībt, par ar visu sejas masku (paldies dievam, man bija arī tāda). Jik!
Uz neredzēšanos, ceturtā klase! Izvadījām ar bērnu šampānieti, friškām, meduskūku un "Piktajiem putniem 2" manā sinhronajā tulkojumā un ar Lauvas tiešām asprātīgajiem komentāriem.
Par sliktiem sapņiem esot jāizstāsta, tad tie nepiepildās, vai ne?
Poll #21607 Brīvdiena
Open to: All, results viewable to: All
Vai Saeimas izsludinātā brīvdiena attiecas uz Tavu darbu?
Sapnī kāda sieviete man stāstīja par savu dzīvi. Runāja viņa tik klusi, ka man bija grūti saprast, bet bija kauns ko pārprasīt. Un piepeši viņa teica tā:
- Cilvēki vienmēr mīl tos, kas nokļuvuši nelaimē. Tos, kuriem viss kārtībā, mīl daudz mazāk.
Jā, sasodīts, es apstulbusi nodomāju. Tieši tā.
Dārgā dienasgrāmatiņa,
esmu nomirusi un nonākusi paradīzē. Jau varu iztēloties jūsu skeptiskās sejas - aha, šitā, un paradīzē, sasapņojusies, bet kā lai citādāk izskaidro to, ka man beidzot ir brīva nedēļas nogale? Un es to iesāku ar čilošanu ļoti stilīgā ballītē ar mīlīgiem un saprātīgiem cilvēkiem pie
mala? Un šodien man pat nebija aizpampušas acis no koka kolas litra. Un es esmu izgulējusies. Un nevienam neko no manis nevajag!!! Jā, neticami un neiespējami, tā vispār nenotiek, bet fakts.
// varētu pat ieviest lietotājbildi ar mazākiem riņķiem zem acīm. Par akmeņiem ap acīm pat nerunājot //
Darbiņā no sienas nokritusi māksla, 1 gab. Es tikai apcerīgi paskatos uz izolentes gabalu pie sienas un nodomāju: "Ir gan tā mūsdienu māksla jocīga! Bet kaut kas jau tur ir..."
Par laimi, citi funkcionē drusku labāk, un drīz māksla - ne makgaiverene - atkal ir tur, kur tai jābūt.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)