Shelly -

04:47 pm

Ko es daru, kad nesapņoju:
- Biju uz "Mazo nāriņu". Drusku pagara, bet kopumā man patika.
- ar Lauvu bijām uz jaunāko "Mission Impossible". Down the memory lane - savulaik pirmā MI filma bija mans pirmais randiņš ever, gājām ar čali no paralēlklases. Tagad pagājuši nieka 30 gadi, bet mana kavaliera vecums ir praktiski tas pats! Jocīgā kārtā patika ne tikai jaunais kavalieris, bet arī pati filma, ļoti kvalitatīva izklaide. Īpašas ovācijas aktrisei, kas šeit spēlēja sociopātisku slepkavu, bet iepriekš tikpat pārliecinoši iejutās pasaulē mīļākās citplanētiešu fejiņas Mantisas lomā "Galaktikas sargos".
- iepazināmis ar savu jaunāko radinieku. Radinieks kopā ar savu padevīgo galmiņu, pardon, vecākiem - manu brāli un viņā sievu - ieradies LV. Privātā audiencē gājām uz atrakciju parku, pa ceļam ieklīstot gan Makdonaldā uz brokastīm, gan "Vairāk Saules" uz pusdienām. Kad jautāju jaunajam pasaules pilsonim, vai atrakciju dēļ bija vērts braukt uz Latviju, viņš priecīgi atbildēja: "Jē!"
- Sāku domāt, kāpēc vairs nelasu. Nolēmu, ka pie vainas varētu būt internets. Noteikti internets, tas sačakarē smadzenes un iznīcina pēdējās koncentrācijas paliekas. Lai pārbaudītu savu teoriju, nolēmu vakaros vismaz stundu pirms gulētiešanas atteikties no visa veida zilajiem ekrāniem - mobilajiem, datoriem, televizoriem.
- Stunda bez ekrāniem ļoti ātri kļuva par vienu no manām vismīļākajām stundām.
- Sākumā drusku tīrīju māju, aprūpēju kaķi, gatavojos nākamajai dienai, spēlēju pasjansu (ar īstām kārtīm, drusku čakarīgi). Pamazām sāku arī lasīt. Šobrīd esmu pabeigusi grāmatu, kuru pametu novārtā pirms krietna laika "Totālais skurbums jeb Narkotikas III Reihā". Izlaidu tikai pāris lpp par narkotiku izmēģināšanu koncentrācijas nometnēs, nolēmu, ka mani nervi to neturēs, stunda pirms gulētiešanas, galu galā. Bet viss pārējais - ļoti interesanti!
- Tagad lasu lugu par Hariju Poteru pēc 20 gadiem, "Nolādētais bērns". Asprātīga, pārsteidzoši neslikti uzrakstīta grāmata.
- Pārrakstu šo stulbo ierakstu jau 2. reizi.