11:23 am
Poll #21607 Brīvdiena
Open to: All, results viewable to: All
Vai Saeimas izsludinātā brīvdiena attiecas uz Tavu darbu?
Atzīšos, ka arī mani cibā savulaik ir nodoksojuši. Turklāt tas pats cilvēks, kas pēc pāris mēnešiem doksošanā publiski apvainoja mani. Lai gan varu sist roku pie krūts un apzvērēt, ka nekad neesmu ko tādu darījusi.
Un es zinu, ka mana ciba tiek pārstāstīta, kam vajag (lai cik neticami, bet jā - ir tādi, kuriem to acīmredzot vajag. weird as fuck)
Līdzjūtības visiem, kas ar šo saskārušies.
Praids parībēja zem darbiņa logiem, bet es nekā neredzēju, jo bija atnākuši apmeklētāji un gribēja grauzt zinību granītu par visu naudu.
Kopumā mēs darbiņā esam ļoti jautrs pulciņš. Tā šodien, plānojot kārtējo pasākumu, iedvesmojāmies Bīna Vistlera "Mātē" un "Jāņa Indiāņa" franšīzē.
Vasara ir sākusies!
Tas nozīmē, ka:
- var celties astoņos, nevis sešos. Urā!
- tramvajā iekāpj džeks, kuram uz krekla rakstīts "get the good". Un kamēr tu mierīgi apceri, vai viņš būtu tas labais, kas tev šodien vajadzīgs, izrādās, ka no viņa nes pēc sviedriem. Un nevis vienkārši nes, bet TĀ nes, ka turpmāko braucienu tu nesaproti - vemt vai ģībt, par ar visu sejas masku (paldies dievam, man bija arī tāda). Jik!
Uz neredzēšanos, ceturtā klase! Izvadījām ar bērnu šampānieti, friškām, meduskūku un "Piktajiem putniem 2" manā sinhronajā tulkojumā un ar Lauvas tiešām asprātīgajiem komentāriem.
Par sliktiem sapņiem esot jāizstāsta, tad tie nepiepildās, vai ne?
Poll #21607 Brīvdiena
Open to: All, results viewable to: All
Vai Saeimas izsludinātā brīvdiena attiecas uz Tavu darbu?
Sapnī kāda sieviete man stāstīja par savu dzīvi. Runāja viņa tik klusi, ka man bija grūti saprast, bet bija kauns ko pārprasīt. Un piepeši viņa teica tā:
- Cilvēki vienmēr mīl tos, kas nokļuvuši nelaimē. Tos, kuriem viss kārtībā, mīl daudz mazāk.
Jā, sasodīts, es apstulbusi nodomāju. Tieši tā.
Dārgā dienasgrāmatiņa,
esmu nomirusi un nonākusi paradīzē. Jau varu iztēloties jūsu skeptiskās sejas - aha, šitā, un paradīzē, sasapņojusies, bet kā lai citādāk izskaidro to, ka man beidzot ir brīva nedēļas nogale? Un es to iesāku ar čilošanu ļoti stilīgā ballītē ar mīlīgiem un saprātīgiem cilvēkiem pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
mala? Un šodien man pat nebija aizpampušas acis no koka kolas litra. Un es esmu izgulējusies. Un nevienam neko no manis nevajag!!! Jā, neticami un neiespējami, tā vispār nenotiek, bet fakts.
// varētu pat ieviest lietotājbildi ar mazākiem riņķiem zem acīm. Par akmeņiem ap acīm pat nerunājot //
Darbiņā no sienas nokritusi māksla, 1 gab. Es tikai apcerīgi paskatos uz izolentes gabalu pie sienas un nodomāju: "Ir gan tā mūsdienu māksla jocīga! Bet kaut kas jau tur ir..."
Par laimi, citi funkcionē drusku labāk, un drīz māksla - ne makgaiverene - atkal ir tur, kur tai jābūt.
Šodien māsa mani aizveda uz meikapa meistarklasi. Respektīvi, vispirms ar ļoti piemīlīgu stilisti pusstundu parunājāmies par saviem paradumiem, micelāro ūdeņu ļaunumu un tonika nepieciešamību, un pēc tam 2 stundas ziedām sev uz sejas (vai kakla) visu pēc kārtas - praimeri, tonālo, konsīleri, pūderi, bronzeri, izgaismotāju, vaigu sārtumu, atkal bronzeri un izgaismotāju, šoreiz uz plakstiņiem, uzacu krāsu, skropstu tušu, lūpu zīmuli, lūpu krāsu, atkal konsīleri, lai notušētu to, kas sagājis šreijā, un beigās mūs vēl nopūta ar kosmētikas fiksatoru. Rezultāts, bez šaubām, ļoti iespaidīgs.
Lūpu krāsu es tāpat ļoti ātri apēdu tuvākajā "Ezītī" kopā ar keskadilju un saviesīgām pļāpām par to, ka, piemēram, vecākus nevajag salīdzināt - ne savstarpēji, ne ar citiem vecākiem. Bērnus taču nedrīkst salīdzināt, ne? Nevajag, tas nav pedagoģiski. Ar vecākiem vajadzētu būt tāpat. Un vēl mēs drusku fantazējām par to, cik labi būtu arī vecākus vismaz reizi gadā atrādīt kādam kompetentam ārstam un pakonsultēties: "Dakter, manējie vislaik diktē, ko man vilkt - vai tas ir normāli? Vai šajā vecumā tā jābūt? Un, sakiet, vai manējais gadienā pārāk daudz nedzer? Vai zobu skaits ir atbilstošs vecumam? utt" Un, tad dakteris, teiksim, pagrozītu galvu un teiktu: "Bet ko tad jūs gribat, kas jums mugurā, pilnīgs ārprāts - kā lai te nedzer".
Vārdu sakot, es joprojām esmu absolūti izsmēlusies, bet šī bija laba diena, paldies, māsa.
Noskatījos ļoti jauku video par to, kā kaķi uztverot saimnieka prombūtni.
Kaķi, protams, nedomā, ka cilvēki iet uz darbu. Kaķuprāt, saimnieki iet medīt. Tāpēc arī kaķi pieprasa barošanu uzreiz pēc atgriešanās - jo tu taču kaut ko noķēri, padalies! Tāpat viņi ir priecīgi, ka viņa hjumānus Bīstamajā Ārpasaulē nav apēdis kāds lielāks plēsējs.
Aizdomājos, ka Gizmo, piemēram, nekad neprasa ēst Lauvam, lai gan Lauva mājās atgriežas ātrāk. Acīmredzot, jaunākā "brāļa" medību prasmes viņš sevišķi augstu viss nevērtē...
Nav svarīgi, cik man gadu. Rītos es vienmēr izskatos uz visiem 100!
Tāda sajūta, ka man ir sešas, ja ne septiņas darbadienas nedēļā - vienkārši dažās es ceļos vēlāk, kamēr citās beidzu strādāt ātrāk.
- Kas tas ir, ja cilvēks visu laiku sauc sevi par "padevīgo kalpu"? Tie ir kaut kādi mazvērtības kompleksi?
- Tie ir meli...
Gizmo ir atlabis tiktāl, ka sācis atkal plēst tapetes. To viņš nebija darījis, šķiet, gadiem.
Bet šo es no tiesas iesaku visiem, kam sirds vietā nav ķieģelis. Divas, trīs un četras kājas jeb meitene, ķeblītis un kaķītis: viņi visi ir tik apburbuļojoši, ka to nemaz aprakstīt nevar. Un, protams, the durvis.
Smieklīgi, skumīgi un maģiski skaisti.
PS Skaitās 12+, bet nekā tāda tur nav - un Lauva teica, ka tā esot 2. episkākā filma, ko viņš dzīvē esot redzējis. 
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)
17 (43.6%)