paklusēsim kopā
The question isn't who is going to let me; it's who is going to stop me.
Ayn Rand
Kaut kas neticams - man ir izdevušies gāganu kari! Un par kādu tēmu - par bērnudārznieku priekšautiem! Pat cibas skarbākajiem večiem par šo ir kompetents viedoklis.
Pabeidzu Ingas Ābeles "Kamenes un skudras". Tiešām ļoti ļoti skaisti.
Hotel Desire - nosaukums šausmīgs un plikais sižeta atstāsts liek saķert galvu "kas tas par sviestu". Bet patiesībā nav nekāda sviesta - īsa, inteliģenta, romantiska un ļoti skaista pasaka pieaugušajiem par Pelnrušķīti, kas atrod savu princi arī bez kleitas un pelēm. Krustmātes fejas lomā - padzīvojis gejs ar sejas mitrinātāja aerosolu.
Metropia - klusinātos toņos ieturēta multfilma par to, ko grib vīrieši - atmaskot bagāto neliešu sazvērestību, ievilkt gultā skaistāko planētas meiteni un pārliecināties, ka viņu pašu draudzeni gan neviens nekad nepavedīs uz sānsoļiem. Vārdu sakot, viss kā dzīvē - tikai daudz interaantāk, elegantāk un izteiksmīgāk.
Pēdējās dienās esmu beidzot sākusi lēnā garā lasit Lauras Dreižes "Nepabeigto skūpstu", ko pirms mēneša paņēmu vietējā bibliotēkā. Esmu pieveikusi turpat 250 lapaspuses, bet sasodītais skūpsts pat vēl nav sācies. Kaut kas tur nav īsti tīrs.
Šodien aptiekā pirms manis bija divas vecas krievu kundzītes, viena nekādi nevarēja vien saprast, ko viņai saka, visu pārprasīja, nekā nevarēja atrast, vislaik vilka no somas ārā jaunas un jaunas receptes, stāstīja par savu dzīvi, ilgi un dikti čammājās vārdsakot, otra tikmēr aizmugurē nepacietīgi trinās un gandrīz lēkāja, meklējot īsāku rindu. Beigu beigās tā, kas stāvēja pie kases, pažēlojās, ka viņai jau grūti, traki daudz gadu - veseli 86! Apslāpēju aizkaitinājumu un iekšēji nopūtos, sak, nu, ja, tas jau ir gan traki daudz. Bet lēkājošā kundzīte izrieza krūti un teica, ka viņai, savukārt, esot 85. Vau, es nodomāju.
Mēģinu sastādīt izklaidējošus brīvdienu plānus diviem, no kuriem vienam ieteicams drīzāk pasēdēt, nevis pastaigāt, par kādām mežonīgākām aktivitātēm nemaz nerunājot, un nepavisam nav ieteicams uztraukties (kas ierobežo pārvietošanos, jo šis invalīds kā reiz ir vienīgais ar auto tiesibām). Varētu baudīt lauku romantiku - diemžēl no vecām, romantiskām lauku mājiņām mēdz uznākt šausmīga alerģija. No ērcēm arī būtu ieteicams izvairīties.
Jā. Tricky.
Dedzināt lupatiņas un smieties (nedēļas garumā)?
Es vairs nemāku neko nokačāt internetā. Nočakarējos minūtes desmit, nesanāca vispār nekas. Vienkārši vispār nekas. Vai nu atveras kaut kādas reklāmas, vai vispār nekas nenotiek, vai pieprasa ielogoties, vai novelkas kaut kādas šausmas.
Nu, un ko tad citu man bija darīt? Bija vien jāiet uz Satori.lv, lasīt Krišjāni Zeļģi, piemēram.
( ... tālāk ... )
Izlasīju un nodomāju, nu i paldies dievam, ka es nekā vairs nemāku nokačāt.
Man sāk likties, ka Ķ-raga iedzīvotāja obligātajā inventāra minimuma sarakstā [vasaras mēnešiem] noteikti jāieraksta sausais šampūns. Sausais dezodorants. Un sausais treknu pannu mazgātājs. Un vēl viskautkas sausais, jo karstā ūdens te biežāk nav nekā ir.
Riskēšu dabūut kādu virtuālo tomātu pierē, bet mani pašreizējais laiks visumā apmierina. It sevišķi, kad laika ziņās sāk stāstīt par +40 ārvalstīs.
Filma par pusaudžiem un pirmo mīlestību, kas ir vienāda Taivānā, Ķīnā, Lielbritānijā vai uz Mēness - tā ir salda, naiva un lipīga, un absolūti brīnišķīga.
Uztaisīšu sev jaunu mājas lapu www.vissirslikti.lv. Vai ja tas jau ir aizņemts, tad www.vissirlotislikti.lv.
No trim tiešiem priekšniekiem un viena galvenā vadoņa darbā šodien nav neviena. Tāpēc es atļaujos nebijušu vaļību - ierodos 11.00, paklačojos ar mīļāko kolēģi, uzēdu kūku un padzeru bērnu šampanieti ar mākslinieku, kam šodien beidzamā darba diena mūsu iestādē, uzrakstu vienu e-pastu un uzskatu, ka esmu vareni pastrādājuši - šodienai jau pietiks rauties.
Labi vien bija, ka aizgājām.
Tante pa TV: - Mūsu desiņās un kupātos ir tikai gaļa...
Es, apņēmīgi: - Un, spriežot pēc cenām, tā ir suņu gaļa!
Patīkama pārmaiņa pēc visām tām Holivudas filmām, kur sengrieķu varoņu mīļoto sievu kapu plāksnes ir angliski: Sergeja Bodrova mongoļi patiešām visas filmas garumā runā totāli nesaprotamā valodā.
Visādi citādīgi, no vēsturiskās patiesības tur droši vien nav palicis ne tik, cik melns aiz naga, nu i paldies dievam - iztiksim bez tās - šādi ir smukāk.
Šodien ir diena, kad guļu dīvānā un skatos, "Kā gulbji balti padebeši iet, Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet". Un nekā nesaprotu.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)