Shelly -

09:41 pm

Mazgājot traukus, atcerējos sarunu ar kolēģi, Manu Otru, Labāko Pusi. Labākā Puse bija pārlūkojusi pastu, un atradusi tur vēstuli manai Mīļākajai Projektu Vadītājai. Vēstuli kā jau vēstuli, no ārzemēm, tikai ar to bēdu, ka MPV bija pārtaisīta par "Mr". Kas, starp citu, nav pirmā reize. Par spīti Latvijas Institūta pašaizliedzīgajām pūlēm, ārzemniekiem latviešu vārdi joprojām ir briesmīga un tumša mistērija.
- Varbūt viņa bija pie viņiem aizbraukusi, - ļauni teica Labākā Puse, kas uz MPV tur kanti par kādu skarbāku uzšņācienu. - Un viņi nesaprata, kas tas tāds, bez matiem, pie viņiem ir atbraucis.
- Nu, beic, - es samiernieciski teicu, turpinot lūrēt datora ekrānā. - Formas viņai ir pat ļoti sievišķīgas. kas tur ko nesaprast!
Labākā Puse uzmeta lūpu un turpināja čaukstināt korespondenci ar vieglu pretīguma izteiksmi sejā.
Šovakar, mazgājot traukus, es piepeši atcerējos šo sarunu, un sapratu savu reakciju daudz labāk. Galu galā, esmu sieviete, kas lielu daļa mūža nodzīvojusi ar vīrieti, kam mati garāki nekā pašai. Šie garie, bezgalskaistie mati, kas nu jau gan aizskaloti vēstures Lētā (ne tajā, kur ziņas, bet tajā, kas sengrieķu mitoloģijā), ir izraisījuši pāris kuriozus un dažas agresijas izpausmes. Taču tie nekādā gadījumā nav traucējuši nekādām vīrišķības izpausmēm, to nu es varu apliecināt par visiem 100%. Tāpēc man īsi mati neliekas obligāts vīrišķības atribūts, tāpat kā gari mati nekādi negarantē sievišķību (lai gan tai arī nekādi netraucē).
Un kā liekas Jums?