09:09 am
Pilnīgi sāku saprast vienu no maniem draudziņiem, kas, ja atmiņa mani neviļ, pagājušajā vasarā uzsāka grandiozu karu ar vārnām, nekautrējoties izmantot pret tām pat šaujamieročus. Tagad tie sasodītie lidojošie lopi ir apsēduši mūsmāju apkārtni. Viņi lido tādos bariņos pa trim, un šausmīgi skaļi bļauj, un vislabāk viņiem to patīk darīt kādos sešos no rīta. Un septiņos, un astoņos. Darbadienās vēl nekas, bet brīvdienās roka tiešām sāk taustīties pēc bises (jā, tagad pat sāku atcerēties, ka mums kādreiz mājās bija bise, jāparakņājas kambarī).
Cerams, ka Tevi neviens no IeM nelasa...
vajag kārtīgi nopūst ar kādu diklofosu vai ko štengrāku- klusums garantēts
From: | diana |
Date: | May 22nd, 2009 - 10:03 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nu bāc, tāda tiem putniem ir dziesma. A jūs uzreiz - ar bisi. Zvēri kaut kādi.
Tā nav dziesma, tas ir audiālais piesārņojums.
Es gan pilnībā empatizēju autores sāpei - raugi, ap maniem logiem rosās ne tik vien vārnas, bet arī kaijas, emigranti 5. paaudzē, milzīgi zoss-size bezprincipu otmorozki, kas jūrju nav redzējuši pat sapnī, izperēti kaučkur pažobelē un to vien prot, kā jo skaņi ķērkalēt un paģērēt sev maizi un izpriecas. Viens tāds kaijulis regulāri dauza ar knābi kaimiņu vecenītei pie virtuves loga. Laikam tak pieradināts un iebarots.
Šaut negribu, taču domāju par kaiju repatriācijas projektu "Kaijai - jūru".