Es gan pilnībā empatizēju autores sāpei - raugi, ap maniem logiem rosās ne tik vien vārnas, bet arī kaijas, emigranti 5. paaudzē, milzīgi zoss-size bezprincipu otmorozki, kas jūrju nav redzējuši pat sapnī, izperēti kaučkur pažobelē un to vien prot, kā jo skaņi ķērkalēt un paģērēt sev maizi un izpriecas. Viens tāds kaijulis regulāri dauza ar knābi kaimiņu vecenītei pie virtuves loga. Laikam tak pieradināts un iebarots.
Šaut negribu, taču domāju par kaiju repatriācijas projektu "Kaijai - jūru".