Nupat nez kādēļ pie sevis nodomāju - vienīgais īstais lūzeris laikam gan ir tas, kas nemāk zaudēt. Viss pārējais taču mainās - veiksme ir nepatstāvīga, un vienu lietu to proti labāk, bet citu sliktāk. Reizēm kāds ir veiklāks, bet citreiz tu esi gudrāks vai pareizāks. Starojošais lauru vainags ceļo haotiskā kārtībā.
Bet, ja tu neproti zaudēt, tad tu nekad neuzvarēsi. Nekad. Tu vienmēr būsi lūzeris, lai cik gudrs, bagāts vai atzīts. Tu vienmēr dredains raudāsi lietū un nesapratīsi, kādēļ. Tik ilgi, kamēr neiemācīsies zaudēt, zaudēt pa īstam un godīgi.
Izdomāju un sajutos neiedomājami brīva. Viegla. Un laimīga. Es mācos. Paceļu galvu - esmu uzvarējusi.