Shelly -

10:45 pm

Lasot "dzīvo dzeju" un tādas vārsmas kā
"Pirms Tevis man nebij nekā,
Pirms ieradies Tu es dzīvoju tumsā.
Kad ielauzies manā prātā,
Es apmaldījos gaismā.
Es pazaudēju sevi,
Es pazaudēju zemi.
Mana sirds sāka just,
Un just nozīmē- pazust."
utt utt
Es gluži nevilšus iemērcu spalvu tintē un cepju ko līdzīgu šim:
"un kad lapas ir kārkli
un kad bikses ir svārki
es satvēru tavas paduses
un ostu savas kapzeķes"
vai
"Es katru dienu dzeru baltu pienu
un laizu tavu ūsu karsto sieru
Man drīz jau paliks četri pilni gadi
un mani drātēs pizģīs visi radi"
vai
"un aizbrienot pāri vēdergraižu zāļu kalniem
es atradu savu apātiju, savu alku pēc vaļņiem
un ritmiski dipinot valša trio
es skumji saucu - mio, mans mio"
Visādā ziņā, krietnu brīdi biju nodarbināta ne sliktāk par blondīni ar lapu, uz kuras uzraksts: "Pagrieziet otru pusi".