Shelly -

06:05 pm

Šodien piecēlos ļoti agri (11.00), un devos pēc bezmaksas mākslas uz Latviešu Kino Maratonu. Noskatījos vispirms "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?". Un skatījos un brīnījos, cik šausmīgi daudz tas jauneklis paspēj izdarīt: iekārtot kinoteātri un uzzīmēt simtiem filmu, iemācīties spēlēt Čaikovski, mizot kartupeļus, taisīt lamatas, iet uz baznīcu... Un viss tikai tāpēc, es domāju, sekojot Rūdolfa rosīgajām gaitām, ka nedzer un internetā pa tukšo nesēž! Lai Rūdolfs kalpo mums visiem par mācību! Bet vispār: kārtējo reizi apstiprinājās, ka lai nu ko, bet dokumentālais kino latviešiem sanāk pavisam pavisam neslikts.
Vēl vienas lieta, kas latviešiem vismaz kādreiz sanāca pavisam pavisam neslikta, bija multfilmas, tāpēc izmetu pāris lokus pa Rīgas centru, gadatirdziņā iegādājos dāvanu māmiņai māmiņdienā, apēdu šokolādi un atgriezos nozieguma vietā uz Burova atjaunoto multeņu pirmizrādi. Zālei piepildoties, mani pamazām pārņēma sirdsapziņas pārmetumi, ka es, vecā, stulbā gove tāda, sēžu, a īstajai auditorijai - ģimenēm ar maziem bērniem - nervozi jāmeklē vēl kādas brīvas vietiņas un jākārtojās vairākos stāvos... Taču sirdsapziņai es neļāvos, paliku, kur biju, un labi vien bija - "Si-Si-Dra" joprojām vienkārši spridzina, lietojot mūsdienu reklāmu žargonu. Pat divas padsmitgadīgas jaunkundzes, kas bija skaļā balsī ļerkšķējušas visu seansu stundas garumā, beidzot apklusa.