Oktobris 18., 2016
| 16:36 Dusmas šodien un vispār šitais jau kāpj uz augšu mēnešiem ilgi. Varētu uzrakstīt ļoti, ļoti garu ierakstu par mūsdienu laikiem, kad cilvēki ir piedzimuši atlaižu un lētumā ērā. Mums ir Primarki (labi, es te par Angliju runāšu protams), discount stores, lētas zeķes, lēts imigrantu darbaspēks un nekam vairs īsti nav vērtība. Mums ir cowboy builders, kuri būvē pa lēto, tikai viss brūk labi ja pēc pāris gadiem, ja ne pēc mēnešiem. Mums ir kaktu 'arhitekti', kas pa kaktu kantoriem fiksi sazīmē kaut kādus plānus. Un vispār visi ir pieraduši, ka visam jābūt pa lēto. Un vaimanas kāpēc speciālisti ir tik dārgi un kāpēc speciālista izmaksa/stundā ir dārga un mēs esam tikai naudas grābēji. Bet vai kāds kādreiz parēķina biznesa izmaksas - ka speciālista stundas likmē ietilpst ne tikai viņa darbs, pūles, intelektuālais ieguldījums, ar biroju saistītās izmaksas utt? Nē, visu vajag pa fikso un pa lēto. Tā arī viens no mūsu klientiem - nožīdoja, negribēja samaksāt lai mēs aizietu uzmērītu viņa veco, pussabrukušo krogu, bet izvēlējās lai mēs ņemam par pamatu kaut kādu arhaisku inventarizācijas plānu. Negribēja lai mēs aizejam apskatīt ēku, nē, nē, nemaksāsim par jūsu laiku, izmantojiet veco inventarizācijas lietu. Un tā sēžam ar skaistiem plāniem, kur nekas neliekas kopā un es varu kristāla bumbā iztēloties ēkas struktūru un raut no gaisa izmērus, jo protams vecie inventarizācijas plāni nahren visi nepareizi. Piemēram, tikko atradu, ka vispār vienā no ieplānotajām tualetēm, pa vidu lepni greznojas milzīgs skurstenis. Kuram apkārt apiet nevar. Kurš nebija parādīts vecajos plānos. Nu tad nebūs viņa darbiniekiem tualete.
|
Comments:
hah, jā, kopš vienreiz mēģināju caur kādu kantori pārdot lakatiņu, sapratu, kāda tā bezkaunīgā iedzīvošanās izskatās - cik daudz saņemu es, cik pārdevējs un cik - hahaha - aiziet nodokļos. varētu visiem, kam kaut kas liekas par dārgu, pamēģināt veikt šādu operāciju - daudz kas vairs nemaz tik dārgs neliksies :D
Es par šo sāku domāt tikai tad, kad pati sāku strādāt birojā, kur man parādījās charge out rate (nezinu kā latviski pateikt - summa, ko par manu stundas darbu iekasē no klientiem). Un es nesapratu kā citi par mani maksā summu X, bet es saņemu summu Y, bet tikai vēlāk, piemēram pieleca (es zinu, biju lēnais divplāksnis ekonomikas stundās), ka starpība starp X un Y vispār ir biroja izmaksas, nodokļi, administrācija utt. Un tāpat ir arī ar produktiem - produkts nav tikai materiāls, tas ir darbs + materiāls + transports utt. It kā saprotamas lietas, bet tik viegli aizmirstas ikdienā. Tagad esmu iemācījusies, ka katru reizi kad gribās pačīkstēt, ka kaut kas ir dārgi, galvā padomāju no kā tā cena veidojas. Protams, ir izņēmumi, kur tiešām nekaunīgi cilvēki iedzīvojas vai uzpūš izmaksas, bet pa lielam ir kā ir.
Oi, nu tiešām eksperimentētāji ar savu vāka dizainu no 3 eiro! Uzsita atkal dusmas, haha! Tiešām kur kauns tiem grāmatu izdevējiem!
Kā saprātīgi norādīja komentāros: 3 eiro vāks ir vai nu Words, vai zagta bilde. Bet ko tādu nopietniem ģīmjiem sludina valsts TV (kas laikam gan nebūtu ar mieru taisīt 1 pārraidi par 50 eiro ar ss kamerām, pašiem dzīvojot vecāku pagrabā un ēdot 1 kartupeli dienā).
taa ir par katru profesiju musdienaas. man reiz neko nesamaksaja par 3dienieku.... "kas tad tur tik knipset?"
Protams, es vienkārši nevaru baigi runāt par citām profesijām, jo nepārzinu, bet zinu ka arī fotogrāfiem tāda pati sāpe un iespējami pat vēl lielāka - jo tas bezmaz vai tiek uzskatīts par tādu vaļasprieku, ka tu ar savu tukšo vēderu kā fejiņa lidinies apkārt on visu fotografē no tīrā prieka un labestības!
plus vēl fotogrāfiem jāsamierinās ar bilžu zagšanu un kā ar to sadzīvot interneta laikmetā. vai autortiesībām kā tādām, īpaši kultūrām, kas nav pieraduši maksāt par citu prāta darbu un visu nikni zog torentos un citos veidos, neizšķirot, kas ir intelektuālā īpašuma zagšana no biljonu kompānijām, un kas ir zagšana no cilvēka, kas saņem tikpat, cik tu, vai pat mazāk (īpaši, ja rēķina maksu par gabaldarbu, nevis stundām). |
|
|