|
Aprīlis 6., 2018
 | 07:55
Sēžu vilcienā uz Londonu, dzeru kafiju, rakstu eseju par arhitektu Le Corbusier, un klusi piedzīvoju nelielu krīzi savā galvā, mēģinot tikt galā ar savu izpratni par viņa darbiem un dzīvi. Varbūt šis ir tas, ko mūsu skolotāji vēlas sasniegt, dodot mums sarežģītas eseju tēmas.
Mēneša laikā esmu izgājusi cauri miljons fāzēm, kurās ienīdu Corbusier, jo likās, ka visi viņa darbi ir betona kluči, kas atgādina Padomju Savienību. Tad sāku lasīt par viņa dzīvi un sāku nedaudz saprast no kurienes viņam bija tādas idejas un kādēļ viņa ēkas ir tieši tādas, kādas tas ir. Tad atkal sadusmojos, lasot par viņa pilsētplānošanas idejām un vēlmi iznīcināt vesturiskus rajonus un ielas, lai tā vietā būvētu blīvi apdzīvotus 'komunālos' debesskrāpjus. Tad atkal pārstāju dusmoties, jo vairāk lasu un saprotu, ka, pat ja es nekad tā nedarītu, tas nenozīmē, ka viņa domāšanai nebija iemeslu. Un tā tālāk, tā joprojām. Un reizēm aizdomājos vai es kādreiz paveikšu ko nozīmīgu un vai jebkādā veidā atstāšu kaut kādu iespaidu uz arhitektūru.
|
Aprīlis 28., 2017
| 00:47
Šodien uzmodelēju savu pirmo 3d virtuvi. 5 dienas darbā ar jauno programmu un katru dienu iemācos kaut ko jaunu. Darbadienas beigās pateicu milzīgu paldies Matt, kurš piecieta manus jautājumus šonedēļ un atzinu, ka vairs neatceros kad bija pēdējā reize, kad no rītiem modos un biju priecīga iet uz darbu.
|
Novembris 1., 2016
| 11:20
Ļoti, ļoti kaitinošs klients ar kuru auklējos jau mēnešiem ilgi un ļoti testēju savu pacietību un diplomāta spējas, tikko apstiprināja, ka projekts ir pabeigts un pajautāja vai man garšo vīns. Izskatās, ka BEIDZOT saņemšu kādu patīkamu bonusu par ieguldīto darbu un pūlēm.
Jūtu, ka parasti mans darbs kaut kā neienes daudz dāvanu - Marijai, piemēram, vienmēr nes šokolādes un konfektes, bet laikam jau nevar salīdzināt pateicību, ko izjūti pret kādu, kurš, iespējams pēc ilgu gadu kompleksiem un mokām, tiek vaļā no tavām apkaunojošajām 'sieviešu ūsām' (piemēram), kamēr mani pakalpojumi maksā lielu naudu un manis nodzīšana līdz pēdējam, visiem liekas pašsaprotama - tas vienkārši nāk ar profesiju.
Bet neesmu nīgra. Īsti nezinu vai šajā situācija etiķete atļautu būt specifiskai un prasīt Malbec no Argentīnas? Vai arī dāvinātam zirgam zobos neskatīties? :)
|
Oktobris 19., 2016
| 11:26
Iemācīties sadzīvot ar faktu, ka +/- viss uz pasaules ir subjektīvs, ir ļoti grūti. Īpaši manā industrijā.
10 minūtes atpakaļ gandrīz visi saplūcāmies par darba Ziemassvētku balles ielūgumiem. Par fontiem, lūk. Priekšniekam nepatika fonts, kuru mēs ar Keriju izvēlējāmies kā labāko no variantiem. Tā vietā, viņam patika fonts, kas man izskatījās pēc parasta standarta epasta fonta.
Manā galvā bija slepkavnieciska aina, kurā metos virsū priekšniekam ar kaujas saucienu un purināju viņu kā tādu vecu salmu lelli. Realitātē neteicu neko, apsēdos pie sava galda un izlikos, ka esmu dziļi iegrimusi svarīgās darba lietās. Jo, it kā, viena no pieaugšanas pazīmēm ir apzināšanās, ka tavi komentāri nevienam nav vajadzīgi un reizēm ir labāk paklusēt.
P.S. Vēl grūtāk ir sadzīvot ar faktu, ka cilvēki pēc sevis nemazgā savas tējas/kafijas krūzes.
|
Oktobris 18., 2016
 | 16:36
Dusmas šodien un vispār šitais jau kāpj uz augšu mēnešiem ilgi.
Varētu uzrakstīt ļoti, ļoti garu ierakstu par mūsdienu laikiem, kad cilvēki ir piedzimuši atlaižu un lētumā ērā. Mums ir Primarki (labi, es te par Angliju runāšu protams), discount stores, lētas zeķes, lēts imigrantu darbaspēks un nekam vairs īsti nav vērtība. Mums ir cowboy builders, kuri būvē pa lēto, tikai viss brūk labi ja pēc pāris gadiem, ja ne pēc mēnešiem. Mums ir kaktu 'arhitekti', kas pa kaktu kantoriem fiksi sazīmē kaut kādus plānus. Un vispār visi ir pieraduši, ka visam jābūt pa lēto. Un vaimanas kāpēc speciālisti ir tik dārgi un kāpēc speciālista izmaksa/stundā ir dārga un mēs esam tikai naudas grābēji. Bet vai kāds kādreiz parēķina biznesa izmaksas - ka speciālista stundas likmē ietilpst ne tikai viņa darbs, pūles, intelektuālais ieguldījums, ar biroju saistītās izmaksas utt? Nē, visu vajag pa fikso un pa lēto.
Tā arī viens no mūsu klientiem - nožīdoja, negribēja samaksāt lai mēs aizietu uzmērītu viņa veco, pussabrukušo krogu, bet izvēlējās lai mēs ņemam par pamatu kaut kādu arhaisku inventarizācijas plānu. Negribēja lai mēs aizejam apskatīt ēku, nē, nē, nemaksāsim par jūsu laiku, izmantojiet veco inventarizācijas lietu. Un tā sēžam ar skaistiem plāniem, kur nekas neliekas kopā un es varu kristāla bumbā iztēloties ēkas struktūru un raut no gaisa izmērus, jo protams vecie inventarizācijas plāni nahren visi nepareizi.
Piemēram, tikko atradu, ka vispār vienā no ieplānotajām tualetēm, pa vidu lepni greznojas milzīgs skurstenis. Kuram apkārt apiet nevar. Kurš nebija parādīts vecajos plānos. Nu tad nebūs viņa darbiniekiem tualete.
|
|
|
|
