20 August 2017 @ 10:20 pm
 
lidmašīnā notika kas dīvains. esmu jau pieradusi pie tā, ka nolaišanās diskomforts hronisko iesnu dēļ man, šķiet, ir neizbēgams (esmu dažkārt savulaik pavadījusi veselu diennakti ar aizkritušām ausīm), esmu iemācījusies visādus viltīgus trikus spiediena izlīdzināšanai, bet šoreiz viena brīdī pēkšņi pamanīju, ka kļūst reāli grūti norīt siekalas - grūti rīt vispār. iedzēru ūdeni, tas nogāja lejā, bet diskomforta sajūta tikai turpināja pieaugt. mierināju sevi ar faktu, ka elpošana acīmredzot man nav apgrūtināta, elpoju dziļi un mierīgi, bet reāli gribējās vienkārši mesties plēst sev kaklu, smadzenes sāka vērpt visādus īpatnējus scenārijus, ja nu cepumos, ko apēdu, bija kāds alergēns, kurš pēkšņi izraisījis spēcīgu reakciju, ja nu es tūliņ sākšu smakt, es negribu mirt lidmašīnā! bet es vienkārši ļāvu sev domāt šīs panikainās domas, koncentrējos uz elpošanu un paļāvos, ka tad, ja es pēkšņi tiešām sākšu mirt, gan jau stjuartēm ir kaut kas, ko man iedurt, lai mazinātu jebkādas alerģiskas reakcijas un tūskas. tad atcerējos, ka pirms kāda brīža novilku kurpes, jo tajās bija neērti, likās, ka pietūkušas kājas, un nolēmu, ka gan jau viss ir normāli. centos koncentrēties uz grāmatas lasīšanu un līdz tuvīnajam brīdim, kad piezemējāmies, jau biju mierīga. bet, jāatzīst, ka tas neilgais posms, kurā es nevarēju novērsties no uztraucošās ķermeniskās pieredzes, bija absolūti šausmīgs. lai gan puslīdz skaidro zināju, ka tam gandrīz 100% nav nekāda īsti fiziska cēloņa.

bet rīt joprojām nav īsti komfortabli, tas mani mulsina.
 
 
( Post a new comment )
pelnufeja[info]pelnufeja on August 20th, 2017 - 10:50 pm
Pai, pai. :*

Man liekas, ka tieši tā sajūta, ka tu nevari saprast, kas īsti notiek un ko vajadzētu/varētu darīt/, šādās situācijās mēdz būt visbiedējošākā.
(Reply) (Link)
rūsganais sprakšķis[info]mufs on August 20th, 2017 - 11:24 pm
pirms pusotra gada man panikas lēkmes brīdi izpaudās bailēs nosmakt,sēdēju darbā un šķita,ka nevaru norīt siekalas, ieēst darbā vispār nevarēju,jo baidījos aizrīties (bija precedents)
es neticēju,ka tā ir psihosomatika, bet beigu galā līdzēja šrinks,kas pārliecināja,ka no tā nevar nomirt,bet tas bija diezgan dranķīgs mēnesis
(Reply) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on August 20th, 2017 - 11:26 pm
ah, nu, es nemaz nešaubos par to, ka šim ir psihosomatiski cēloņi, tāpēc arī jūtos kopumā tik chill, nevis uztraukusies, bet samulsusi (jo man nav pilnīgi skaidrs, no kura tieši tarakāna šim aug kājas)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rūsganais sprakšķis[info]mufs on August 20th, 2017 - 11:34 pm
man toreiz tas arī nāca kā pārsteigums,vispirms meklēju medicīnisku iemeslu, bet beigās secināju,ka ķermenis var visko izgudrot,lai tevi sabaidītu ar nomiršanu

pa lielām šaibām ar visiem šiem viņa prikoliem visefektīvākais ir lēnā elpošana un mantra "tas tūliņ pāries"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
cukursēne[info]saccharomyces on August 20th, 2017 - 11:40 pm
yeah, man arī tas labi strādā, vnk koncentrēties uz elpu. tagad jau vispār ļoti reti kad vairs jebkad ir tā, ka aiziet viss pilnīgā haywire un apmaldos pinkšķot kaut kādās histēriskās elsās, bet tieši šī iemesla dēļ savulaik ļoti cītīgi sev dresēju šito 4-7-8 elpošanu (nu, labi, jāsaka godīgi, tik precīzi nekad neskaitu/neskaitīju, kamēr vien izelpa ir vispārīgi ņemot divtik ilga, kā ieelpa, un pa vidu pauzīte)

man pašai šobrīd liekas - galvenais vnk noķert laicīgi, neļaut sev nejauši attapties jau pilnīgā mutuļa varā piefiksēt, piebremzēt, ļauties, bet atkāpties
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rūsganais sprakšķis[info]mufs on August 20th, 2017 - 11:48 pm
man visbiežāk ir baisas sirdsklauves, grūti palaist garām :D
(Reply) (Parent) (Link)