|
pēc atbraukšanas no kelifornī vienos vairs nenāca miegs, tāpēc visu nakti kurināju krāsni un uzkarsētos akmeņus nesu uz guļamistabu, kur ar lukturīti lasīju freniju un zūiju. |
| Slikta ideja. | 2. Dec 2025 @ 09:17 |
|---|
|
Izplatīta kļūda.
Lietotājs ar niku vegan raksta:
//Var dzīvot harmonijā ar dabu, var arī izvēlēties disharmoniju. Kas notiek, kad izvēlas otro variantu, mēs jau šodien labi redzam tepat aiz loga.
Kāpēc lielākā daļa izvēlas disharmoniju?
Tā ir modernā cilvēka mistērija.//
Izvēlēties otro variantu nozīmē izvēlēties civilizāciju.
Ko nozīmē dzīvot harmonijā ar dabu? Tas nozīmē būt pakārtotam dabas procesiem un būt atkarīgam no tās. Būt pārtikas ķēdei ne pašā augšā un būt bez kontroles pār dabu. Vai tā ir laba ideja? Nē tā nav laba ideja. Civilizācija ir par dabas kontrolēšanu nevis par būšanu harmonijā ar to. Pareizais virziens ir no dabas pēc iespējas atdalīties.
Vienkāršs piemērs:
Apendicīts.
Harmonija ar dabu ir no apendicīta nomirt un atgriezties tā sacīt dabiskajā vielu apritē.
Disharmonija ar dabu ir paņemt mākslīgu nedabisku nazi, to apendiksu izgriezt un turpināt dzīvot.
Harmonija - nāve
Disharmonija - dzīve. |
| par FM | 1. Dec 2025 @ 21:21 |
|---|
|
paspēlēja mana bolonka^ ar feneru^^ čempionu līgā izbraukumā
pirmajās divdesmit minūtēs mums četras dzeltenās kartītes
mums!
par ko?
nu un piektā neoficiāli un droši man, kā infiltrācijas grupas vadītājam
ejiet, nahuj, paši spēlējiet savā turcijā, serbijā un grieķijā
^profesionāls futbola klubs "bologna"
^^profesionāls futbola klubs "fenerbahce" |
| Gari, krieviski | 1. Dec 2025 @ 18:55 |
|---|
|
jeb kāpēc man nav smārtfona bet ir grāmatas.
Garais teksts 3 komentāros secīgi.
Autors varbūt drusku pārspīlē bet zināms patiesības moments tur ir |
| Kā nun kurš | 1. Dec 2025 @ 15:15 |
|---|
| Ja neviens cits neizkasās | 1. Dec 2025 @ 15:05 |
|---|
| frog ancestry | 1. Dec 2025 @ 12:13 |
|---|
|
Distant descendant of a frog. |
|
Laslo Javors
DRŪMĀ SVĒTDIENA
(Pasaule beidzas)
Šī drūmā svētdiena slīgst baltos ziedos,
Ko baznīcā nesu, lai tu man piedod.
Sapņos vēl skrienu, lai tevi vajātu,
Lūdzos es melnajai bedrei, lai tevi man atdotu
Es ēdu skumjas, asaras es dzeru,
Sakiet man, lūdzu, uz ko lai vēl ceru
Drūmā svētdienā?
Nāc svētdien, mīļotais pie manis -
Sagaidīs tevi liliju zvani,
Nāks arī mācītājs, kapracis viesos -
Ceļš mans pie tevis slīgst baltos ziedos.
Ar vaļā acīm tevi gaidīšu
Un mirušu skatienu tevi es svētīšu
Pēdējā svētdienā. |
| Nav slikti | 30. Nov 2025 @ 17:10 |
|---|
| big iron | 30. Nov 2025 @ 11:58 |
|---|
|
Unnamed Arizona Ranger has a fateful duel with the notorious outlaw Texas Red. |
|
Tas ir tāds smieklīgs joks jā priekš millenials, kā dzīve ir viena gara "izdomāt ko ēst" sekvence katru dienu līdz mūža galam, bet tas vairs nav smieklīgi. Un kad neder random ģenerātors, jo, man varbūt sāk gribēties raudāt, kad jāsāk plānot vairāk nekā vienai dienai, bet es absolūti neko neēdu random. Es gribu specifiskas lietas, es tikai nekad nevaru izdomāt kuras tieši. |
| Komunikācija | 29. Nov 2025 @ 13:20 |
|---|
|
Cilvēkiem re problēmas:
https://www.la.lv/vini-reali-skrien-virsu-ka-traki-suni-apmekletaji-sudzas-par-uzbazigiem-darbiniekiem-tirdzniecibas-centros
Bet tas tak ir tieši tik pat labs substrāts jautrībai kā dažādi reliģiski vai politiski sludinātāji un telefonkrāpnieki.
Nu tātad ja viņš pienāk un sāk kaut ko stāstīt, tad pieklājīgi pārtrtaukt ar textu cienītais ja jūs pienācāt pie manis un vēlaties runāt ar mani tad klausieties ko es saku, tālāk pēc fantāzijas, var pastāstīt par Senajiem, var nodot svarīgu ziņu no citplanētiešiem, masoniem un tā tālāk your limitation is your imagination.
Tā var iztikt bez rupjībām un visiem būs jautri. |
|
no noklausītām sarunām:
jauna māmiņa ar diviem bērniem (viens ratiņos) uz ielas atbild uz kādu no nebeidzamajiem jautājumiem:
"Nav viedoklis!" |
|
Foundation S1-S3 (2021-2023)
|
| Laužas atvērtās durvīs | 28. Nov 2025 @ 08:43 |
|---|
|
No Telos raksta:
https://telos.lv/ticiba-saprats-un-universitate/
Racingers:
//Vienlaikus, kā esmu mēģinājis parādīt, mūsdienu zinātniskais saprāts, kurš satur neatraujamu platonisku elementu, pats sevī nes jautājumu, atbilde uz kuru rāda uz kaut ko, kas ir ārpus šī prāta un tā metodoloģijas sniegtajām iespējām. Mūsdienu zinātniskajam saprātam vienkārši nākas pieņemt kā faktu gan matērijas racionālo struktūru, gan atbilstību starp mūsu garu un dominējošajām dabas racionālajām struktūrām, un tad uz šī fakta balstīt savu metodoloģiju. Tomēr jautājums, kāpēc tas ir tā, ir reāls jautājums. Un šo jautājumu dabaszinātnēm ir jānodod citām domāšanas formām un līmeņiem – konkrēti, filozofijai un teoloģijai.//
Kāpēc tas ir tā? Nu tak ļoti vienkārši: Mēs esam tā matērija, mēs dzīvojam šajā fizikā. Esam tajā radušies un attīstījušies kā šīs matērijas struktūras. Loģiski ka mēs tai atbilstam. Antropais princips saucas.
Pēc tam kaut kāds nepamatos pesimisms ( vai nezināšana?)
//Mēģinājumi radīt jaunu ētiku, balstoties evolūcijas likumos vai psiholoģijā un socioloģijā, galu galā ir izrādījušies neveiksmīgi.//
Nu tas ir vismaz stipri pārspīlēti. Un vēl - ne jau tikai psiholoģijā un socioloģijā. Arī kognitīvajās zinātnēs, sistēmu un informācijas teorijās, operāciju pētniecībā, plānošanas un izlemšanas teorijās, kibernētikā. Šeit būtu jāatceras metaētikas teorijas, utilitārismu, sākt var kaut vai ar Lema "Summa Technologiae", kas ir labs populārs zinātnes filozofijas izklāsts. |
|
"Tanclova sirdi ar rūsainām stīpām žņaudza sāpes. Gan par asinīgo ķēvi, kas bija pazudināta, gan par to cilvēkbērnu, kas šo zirgu bija savām rokām sešus gadus dienu dienā kopis. Jezups bija Tanclova sirdij vistuvākais dēls. Ik reizi, kaut vai izsānis ieraugot dēla bālo vaigu caur noasarojušo loga rūti, viņš gluži instinktīvi metās uz svēto kaktu klanīties un dedzīgi krustīties tādai pašai bālai sejai ar tumšām acīm Jezus obrazā. Jezupa seja pret pavasari arvien vairāk izdila un apauga ar bārzdas vainagu, līdz cilvēks no svētbildes vairs nebija atšķirams.
Tanclovs sāka cītīgāk apmeklēt Ciskodu baznīciņu un vairāk locīt ceļus Jumpravas Marijas altāra priekšā. Viņš lūdzās par dēla veselību nomodā un pat sapņos. To darot, viņš pēkšņi aptvēra, ka Jezupa zaudējums nav Jezupa paša, bet vairāk Tanclova vai pat visas Sebaldu cilts nelaime. Līdz šim viss Sebaldiem bija šķīries bez skādes - Tanclovs ļaudīs varēja iet kā granīta kalns bez mazākās plaisas, kur melšu mēlēm aizķert. Sebaldi bija laimes krekliņā dzimuši veiksmes bērni, kas pieraduši, ka viņu vārdam ir svars un viņu sacītais dzeraunē un pat apleicinē izskan kā likums.
Jezupa slimībā ieraudzījis apdraudējumu cilts pašlepnumam, Tanclovs beidzot saprata, ko īsteni nozīmē spoveds. Līdz šim viņam nebija, ko nožēlot, viņš bija stāvējis taisns un ciets kā ozols. Tagad, satrūcies par savu augstprātību, viņš sūdzēja grēkus pa īstam. Labi, ka Dominikuss nu jau labu laiku bija aizcelts par Varakļānu vikāru, bet viņa vietā uz Ciskodiem atsūtīts pūļu prāvests. Dominikusam Tanclovs nevarētu tik atklāti čukstēt ausī visu to, ko viņš izstāstīja jaunajam baznīckungam, skaidri zinādams, ka līdz pūļa saprašanai nonāk tikai latgaļu valodas melodija, bet saturs paliek Dievam.
Un tā, sācis ar vainas sajūtu pret Jezupu, Tanclovs sāka šķetināt savu grēku pavedienu un pats bija pārsteigts, kāda netīrumu straume tur izgāzās no krietnās un taisnās sirds - kā rupuči no rožu dārza.
Tur viņš bija kukuļojis kroņa ierēdni, - ak, Dievs, kurš gan to nedarīja! - vienam strādniekam mazliet nošmaucies ar samaksu, citu skaudis, vēl citu nicinājis, uz kaimiņu Jugazes krūtīm baznīcā paskatījies, - protams, ka tūlīt novērsies! - bet kādas domas pazibēja aiz nolaistiem plakstiem, to viņš zināja vienīgais pasaulē.
Visu šo netīro straumi kā prieves rakstu izgaismoja Tanclova prāts. Drīz viņš aptvēra, ka tā ir cilvēka otra daba. Lai kā censtos, šī otra, mērkaķa daba, cilvēkam vaikstījās pakaļ katrā domā. Varbūt tā ikreiz netapa par grēku, varbūt citu reizi pat darīja cilvēku stiprāku - ikkatru viņa nodomu apstrīdēdama, apsmiedama, pārbaudīdama tā īstumu -, tomēr tā pastāvēja. Vēl vairāk: Tanclovs atklāja, ka vienā cilvēkā ir veselas trīs dabas - viena, kas nolemj, otra, kas apstrīd, trešā, kas teic kā būtu pareizi no ļaužu prāta. Bez rūpīgas sirds vērošanas Tanclovs tās trīs balsis sevī nemaz nebūtu pamanījis un nebūtu arī sapratis Trīsvienīgā Dieva Noslēpumu. Baznīckungiem nebija taisnība, ka To nevarot aptvert, ka, pūloties To saprast, apjūkot prāts. It nemaz neapjuka, ja godīgi un bezkaislīgi pavēroja sevi no malas - tur bija melns uz balta, visa Dieva trejādība!
Tanclovs, kurš pēc Kostas piedzimšanas sajutās vecs, tagad bija spiests atzīt, ka dzīve vēl arvien iet kalnā. Ja jau Visuaugstais parūpējies par tādām svarīgām un agrāk neiedomājamām atklāsmēm, kurās ne ar vienu nebija iespējams dalīties! Kluss viņš gulēja gultā blakus čūskaini sīkstajai Īvai un cerēja, ka klusumā abi domā vienu domu. Viņu valodā, kurā eksistēja tikai simt vienkāršu vārdu - Tas Kungs, Jezus, Svētais Gars, Jumprava Marija, siens, piens, dēli, zirgi, sēta, klāvs, maize, pirts, art, ecēt, sēt, izvest mēslus utt. -, nebija tāda vārda, ar ko norādīt uz atklāsmi."
/ Inga Ābele, Klūgu mūks |
|
šis ir interesanti: https://www.helsinkitimes.fi/finland/finland-news/domestic/27207-finnish-cities-offer-cash-to-combat-invasive-spanish-slug-outbreak.html
LV tas gan jau nestrādātu. mums jau tāpat nez cik gadus invazīvo sugu sarakstā ir tikai viena suga un nekādi citas tajā iedabūt iekšā nevar etc., bet nu pieeja interesanta. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
