atceraties to stāstu, kā mija vjetnamā sāka pat ar bankomātiem kaulēties?
ho ho ho, ja viņa redzētu, kādu traci sacēla čanga, kad mums dalatas naktstirgū paprasīja biš par daudz par vakariņām
izsauca galveno saimnieci, visu saskaitīja uz pirkstiem, "un par šito tavi čaļi mums šitik naudas prasa, kauna nemaz nav?"
dalata ir normāla vjetnamas šveice, skaidrs, kāpēc mūsu dārgajam šveiciešu draugam šeit tik ļoti patīk, pat šveiciešu rodeļi te ir
vēl te ir vēss (10 grādi mazāk nekā saigonā) un parasti arī slapjš (bet ne šodien) un te viss aug griezdamies – visas dienvidvjetnamā nopērkamās puķes un augļi un dārzeņi un zaļumi
un vīnogas, te ir patiešām garšīgs vīns (ja zina, kuru ņemt), un vīnam piekožam zemenes ar čili
tikai dalatā ceļavidus borģūras ir rožu dobes, nu jo dalata

ikrīta dilemma saigonā – ko pirmo, alu vai kafiju

ko es biju dzīvē redzējusi: ka uz svētkiem veikalā izpērk brutu
ko es nebiju dzīvē redzējusi: ka uz svētkiem veikalā izpērk cukuru
cukuru, karl!

kad mēs bērnībā lasījām padomju savienības aprūvēto zinātnisko fantastiku un sapņojām par videozvaniem ķiverēs un pulksteņos, kas to būtu domājis, ka tā kunga divtūkstoš astoņpadsmitā gada nogalē mēs šo tehnoloģiju izmantosim tam, lai no pagraba piezvanītu uz virpu stāvu augstāk, un virpotājs varētu izvēlēties, kuru cheap dusty wine ir jānes augšā
also, jā, mēs esam nonākuši tiktāl, ka dzeram cheap dusty wines, jo šaimājā ir tāds laika trūkums un graužamsliedes pārbagātība, ka vīna plaukti ir tik tukši kā vēl nekad, un jāķeras pie neaizskaramajām rezervēm (gaišība, jūsu bordō būs nākamie)
savukārt graužamsliedes pārbagātība noved jaunos "pieslieniet mani stūrī" apvāršņos, un tam atkal ir tāda interesanta prō-krast blakne, ka es attopos no brīva prāta, bez spaidiem un viltus, komentējot pie cibas cietserdes labspārņiem

iksezonas zīmīte par 108 saules sveicieniem
šoreiz ne precīzi saulgriežos, bet pāris dienas pirms tam, un ir rīta sesija 36. līnijā un vakara sesija ķīpsalā (kur drošvien būs pārbāzts)

piedošanu, bet šis man bija jānosper, miļōnsgadus cibā nekas nav sperts
"domās dzīvoju harmonisku omm dzīvi, kur visu paspēju, viss ir kārtīgi un laikā, bet realitātē... tā, laidiet mani atpakaļ tajā domu dzīvē"

jaunzēlandes kičenrūļus (uzzinu_pēdējais, ka tādi ir) mēs skatāmies principā tikai tāpēc, lai dzirdētu, kā viņi izrunā ciparu septiņi

frīlancera dzīve lisabonā
pārnāku mājās, nosviežu atslēgas viesistabā uz biljarda galda
( tāda dzīve )

es tā saprotu, ka jūs te uz simtgadi grīdas mazgājāt, kruta, es nē
toties jauno iesāku, spodrinot sudrablietas noberžot tējas knābīti spodru jo spodru, kāds tas nebija redzēts gadus trīspadsmit vismaz (un tas tikai izklausās vienkārši)
ko vēl tādu? daidžestus neprasiet, tiem vēl par agru

mīļā ciba, tu, kas visu zini
(un kam pa rokai atradīsies lielais atlants)
http://klab.lv/community/iztulko/574742.html

starp citu, dirtydealteātrī kaut kad tuvākajās dienās pirmizrādīsies viena tāda izrāde, kur četras brīnišķīgas jaunas aktrises spēlē visādu brīnišķīgu čerņu un divas atdodzaptes dziesmas
lūk, jēkabs pēc 20 gadiem izvilcis gaismā, un ir diezgan kruta un reāli dīvaini
man personīgi tie deviņdesmito stāsti ar slēpšanos no bandītiem trāpa stipri tuvu, tāpēc čerņa, bet labi uzrakstīta, ejiet skatīties, meklēt pēc nosaukuma klubs paradise (es gan to pazinu ar nosaukumu paradiso, un tas bija jau deviņdesmito pašās beigās, tur bij viens jaungada reivs)
un samira adgezalova ir zvaigzne, you heard it here first

šodien izklaidējos, sūtot cilvēkiem jaunos pāva un jenota emoji (baigi smuki) no jaunā iosa un prasot, vai ta jau redz

runājot par būtisko
cosā piemēram var nopirkt kašmira apenes

es visu atceros, ričard
kvīkenda pollā mums ir uzvarējuši jz. dzheina, begemots, french mime un usne
tā tas ir, visiem siltzemju raurāmiem un citronzālei un čilīšiem salnas pie vienas vietas
vasaras puķēm matiolām un akmeņsēklēm arī, stāv pilnos ziedos un kuplos lakstos
asteres, starp citu, es jau biju paspējusi noņemt, tās atliecās pirmās vēl pirms salnām
un nākamās atliecās dālijas, lūk

stikla eži* iet pelnītā atpūtā, jo tagad mums ir ikeja, un ikejā ir...
zelta eži

*joprojām pieejami gemosā, ja kas

bet es nesaprotu, kāpēc cibās neviens vēl neapspriež būtisko
es varu sākt, jo man ir mājās pūce, un mēs te nupat aplūkojām, ka viņai zied aste
http://klab.lv/users/kautskis/721755.html
kā var būt, ka tas vēl nav uzspridzinājis cibu?

klau, kā tas nākas, ka pračetu, kuru jau vienreiz latviski izdeva (tieši to vienu no cik, trim?), tagad izdod atkal – tai pašā izdevniecībā, ar citu nosaukumu, un kā baigo jaunumu?
vārdsakot mums ir (es atvainojos, bet tā nu tas stāv rakstīts) vispirms mazie brīvie ķipari, zvaigzne abc 2006, un tagad mums ir mazā brīvā cilts, zvaigzne abc 2018, un tad vēl tāds sīkums kā pračeta uzvārda atveide (mani vienmēr ir kaitinājis tas viņu pašu vecais variants ar e, kur jābūt a, tā ka viss uz labu, viss uz labu)
tas ir tā normāli, ka labā roka nezina, ko dara kreisā, ja? "atbildot uz daudzo lasītāju lūgumiem", aha

specveltījums dūriņam, mūsu rezidentajam mandarīnam, un visiem citiem interesentiem protams arī
ķīnas kibertelpas stratēģijas himna
cyberspace sounds the cry of rejuvenating the chinese nation
klausīties šeit https://mp.weixin.qq.com/s/45vrJnnns-4QUfiDxfuFOA
teksta tulkojumu lasīt šeit https://twitter.com/gwbstr/status/1042183298561310720

ar to pēterburgas tripu bij tā, ka tiklīdz padomā "šis ir episki, episkāk vairs nevar būt", providence saka "aha, labi, paturi aliņu"
piemēram šonakt ap četriem mūs izlika no vilciena sebežas stacijā, jo vīzas bija izbeigušās pusnaktī